Linux distributīvs

Vikipēdijas lapa
Linux distributīvu attīstība

Linux distributīvs, bieži vien vienkāršoti distributīvs vai distro, ir Unix operētājsistēmu Linux saimes loceklis, kas sastāv no Linux kodola, GNU operētājsistēmas nekodola daļām un citām izvēlētām programmām (grafiskās vides u.c.). Linux distributīvs var būt visdažādākā veida, sākot ar pilnām darbvirsmas vai servera operētājsistēmām, līdz minimālām vidēm (parasti lietotām iegultās sistēmās, vai startēšanai no disketes).

Vēsture un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Linux kodols tika izlaists 1991. gada aprīlī un drīz vien parādijās pirmie distributīvi. Šobrīd trīs vecākie aktīvie distributīvi, no kuriem ir atzarojušies daudzi citi projekti, ir Slackware, Red Hat un Debian. Visi šie distributīvi ir radīti 1993. gadā. Sākotnēji Linux distributīvi bija paredzēti zinošiem lietotājiem, bet programmatūras attīstība ir ļāvusi piesaistit ļoti plašu lietotāju loku.

Distributīvu tipi un veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stingru kategoriju, kā tiek grupēti distributīvi nav, taču katram distributīvam ir kāda noteikta mērķauditorija vai specifiski uzdevumi, kam tas paredzēts.

  • Komerciāli un nekomerciāli distributīvi
  • Distributīvi lietošanai mājās vai uzņēmumos
    Distributīvs Austrumi Linux
  • Distributīvi, kas paredzēti pieredzējušiem lietotājiem, vai lietotājam draudzīgāki distributīvi
  • Distributīvi, kas paredzēti speciālai tehnikai (noteiktai sistēmas arhitektūrai u.c.)
  • Distributīvi speciālu uzdevumu veikšanai (ugunsmūri, serveri u.c.)
  • Lokalizēti distributīvi noteiktas valodas lietotājiem, kādas valsts iedzīvotājiem

Pakotņu pārvaldīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no būtiskākajām lietām, ar ko atšķiras viens Linux distributīvs no otra ir tas, kā tiek pārvaldītas programmu pakotnes. Dažādiem distributīviem pakontes tiek kompilētas uz lietotāja datora (piem. Gentoo), taču citiem distributīviem pakotnes tiek lejupielādētas jau sakompilētas. Pakotņu kompilēšana uz lietotāja datora ir laikietilpīgāka, taču šādi lietotājam tiek dota maksimāla kontrole un brīvība par instalējamo programmatūru. Tāpat ir dažādas pakotņu pārvaldīšanas sistēmas. Distributīvam Debian (un tā atzariem) tiek izmantota programma dpkg un pakotnēm ir failu paplašinājums .deb. Populārs ir arī Red Hat izveidotā programma paku pārvaldīšanai RPM. RPM pakontes tiek izmantotas OpenSUSE, Fedora, Mandriva u.c. distributīvos.

Latvijā izveidotie distributīvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd vienīgais aktīvais Latvijā izveidotais Linux ir Austrumi Linux[1]. Agrāk izveidoti arī projekti LIIS Linux un Amber Linux. Šie abi projekti bija veidoti uz Debian bāzes, taču jau vairākus gadus nav tikušas atjaunotas. Tāpat speciāli Latvijas lietotājiem ir paredzēts lietuviešu Baltix Linux[2]. Jaunākajās versijās arī Ubuntu ir pieejams latviešu valodā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. DistroWatch.com: Put the fun back into computing. Use Linux, BSD
  2. «English — Baltix GNU/Linux». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 17. augustā.