Linux distributīvu salīdzinājums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Linux distributīvi atšķiras gan ar projekta izstrādes mērķiem (distributīvi tikai serveriem,lietotājiem draudzīgi distributīvi u.c.), gan ar atbalstu dažādām arhitektūrām. Zemāk salīdzināti 10 bieži lietoti Linux distributīvi, kā arī vienīgais šobrīd aktīvais Latvijas Linux - Austrumi.

Pamatinformācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabulā sniegta pamatinformācija par 11 Linux distributīvu izcelsmi, uzturētājiem, pirmās un pēdējās versijas iznākšanas datumu un Linux distributīvu, uz kā tas ir bāzēts (ja tas ir veidots uz kāda cita bāzes), kā arī galvenais mērķis, kam distributīvs ir paredzēts.

Distributīvs Izveidotājs Uzturētājs Izcelsmes valsts Pirmā publiskā versija Bāzēts uz Jaunākā versija
Arch Linux Džads Vinē (Judd Vinet) Arch Linux izstrādes komanda Kanāda 2002-03-11 --- 2010-05-17
Austrumi Linux Andrejs Meinerts Andrejs Meinerts Latvija 2004-03-24 Slackware 2012-08-03
Baltix Mantas Kriaučiūnas Atviras Kodas Lietuvai Lietuva 2003-08-07 Ubuntu 2010-03-25
CentOS CentOS Project[1] CentOS Project ASV 2004-05-14 RHEL 2010-05-14
Debian Jans Mērdoks (Ian Murdock) Debian Project ASV 1996-06-17 --- 2010-06-26
Fedora Fedora Project Fedora Project ASV 2003-11-06 --- 2010-05-25
Gentoo Daniels Robinss (Daniel Robbins) Gentoo Foundation, Inc. ASV 2002-03-31 --- Reizi nedēļā[2]
Knoppix Klauss Knopers (Klaus Knopper) Knoppix izstrādes komanda Vācija 2000-09-30 Debian 2010-02-12
Linux Mint Klements Lefēbrs (Clement Lefebvre) Mint izstrādes komanda[3] Īrija 2006-08-27 Ubuntu 2010-05-18
Mandriva Mandrakesoft S.A. Mandriva S.A. Francija 1998-07-23 --- 2010-07-08
openSUSE Novell Novell & openSUSE project[4] Vācija 1998-12-21 --- 2010-07-15
Puppy Linux Barijs Kaulers (Barry Kauler) Puppy Foundation Austrālija 2006-05-15 --- 2010-05-24
Slackware Patriks Folkerdings (Patrick Volkerding) Slackware izstrādes grupa ASV 1993-07-16 --- 2010-05-24
SliTaz Kristofs Linkolns (Christophe Lincoln) SliTaz izstrādes grupa Šveice 2008-03-23 --- 2010-03-28
Ubuntu Canonical Ltd. Canonical Ltd. Menas sala 2004-10-20 Debian 2010-04-29
Zenwalk Žans-Filips Gilemī (Jean-Philippe Guillemin) Zenwalk izstrādes komanda Francija 2005-03-25 Slackware 2010-05-27

Projektu izstrādes mērķi un popularitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mājaslapa DistroWatch.com publicē informāciju par jaunākajām Linux distribūciju versijām, kā arī apkopo statistiku par to popularitāti (jo vairāk apmeklētāji apskatijuši kādu distributīvu, jo tas populārāks), savukārt projektā Linux Counter visi Linux lietotāji ir aicināti aizpildīt satistiku par to, kādu tehniku un Linux distributīvus tie izmanto.

Distributīvs Vieta DistroWatch gada topā[5] Vieta Linux Counter topā[6] Projekta izstrādes mērķi un principi
Arch Linux 9. 10. Minimālistiska sistēma, kur lietotājam tiek dota pilna brīvība programmatūras izvēlē.[7]
Austrumi Linux 88. nav iekļuvis Nelielu izmēru distributīvs, paredzēts darbināšanai no diska vai zibatmiņas.
CentOS 14. 9. RHEL nekomerciālais variants, kas paredzēts serveriem un darbastacijām.
Debian 6. 2. Vienkārši lietojama un stabila operētājsistēma, kas maksimāli nodrošina brīvo programmatūru.
Fedora 2. 6. Vienkārši lietojama un lietotājam draudzīga operētājsistēma.[8]
Gentoo 17. 5. Distributīvs, kas dod lietotājam maksimālu brīvību un izvēli programmatūras izvēlē un uzstādīšanā.
Knoppix 23. nav iekļuvis Dzīvā CD distributīvs, paredzēts darbināšanai no diska vai zibatmiņas.
Linux Mint 3. nav iekļuvis Uz Ubuntu bāzēts distributīvs, kas lietotājam piedāvā labāku multimēdiju atbalstu (jau uzreiz pēc instalācijas).
Mandriva 5. 8. Vienkārši lietojama un lietotājam draudzīga operētājsistēma.
openSUSE 4. 3. Vienkārši lietojama un lietotājam draudzīga operētājsistēma.
Puppy Linux 10. nav iekļuvis Nelielu izmēru distributīvs, kurš domāts vecākiem datoriem.
Slackware 11. 4. Vienkārša (no izstrādes viedokļa) un stabila operētājsistēma[9]
SliTaz 45. nav iekļuvis Nelielu izmēru distributīvs, paredzēts veciem datoriem vai darbināšanai no diska vai zibatmiņas.
Ubuntu 1. 1. Vienkārši lietojama un lietotājam draudzīga operētājsistēma.[10]
Zenwalk 21. nav iekļuvis Vienkārši lietojama, uz Slackware bāzēta sistēma. [11]

Tehniskie dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arch Linux un Gentoo nav noklusējuma failu sistēmas un biežāk lietotās grafiskās vides, jo lietotājam tiek dota iespēja izvelēties to pašam. Uzinstalējot jaunu sistēmu, grafiskā vide netiek uzinstalēta.

Distributīvs Noklusējuma failu sistēma Biežāk izvēlētās grafiskās vides Pakotņu formāts Noklusējuma pakotņu pārvaldnieki
Arch Linux nav[12] Jebkura tar.gz Pacman
Austrumi Linux nav[13] FVWM tgz, .txz slapt-get
Baltix ext4 GNOME, LXDE deb APT
CentOS ext3 GNOME RPM RPM, yum
Debian ext3 GNOME, KDE, LXDE vai Xfce deb APT
Fedora ext4 GNOME, KDE vai Xfce RPM yum
Gentoo nav jebkura ebuild Portage
Knoppix XFS LXDE deb APT
Linux Mint ext3 GNOME, KDE vai Xfce deb APT
Mandriva ext3 GNOME vai KDE RPM urpmi, rpmdrake[14]
openSUSE ext4 GNOME, KDE vai Xfce RPM YaST
Puppy Linux JWM GNOME, KDE vai Xfce .pup, .pet PupGet, DotPup
Slackware ext3 KDE tgz, .txz installpkg, upgradepkg
SliTaz ext3 Openbox .tazpkg tazpkg
Ubuntu ext4 GNOME, KDE vai Xfce deb APT
Zenwalk nav Xfce tgz netpkg, installpkg, upgradepkg

Arhitektūru atbalsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Distributīvs x86 x86-64 IA-64 PowerPC ppcPC64 SPARC SPARC64 ARM PA-RISC MIPS Loongson S390 S390x DEC Alpha
Arch Linux
Austrumi Linux
CentOS
Debian  ? [15]
Fedora  ? [16]
Gentoo
Knoppix
Linux Mint
Mandriva
openSUSE
Puppy Linux
Slackware
SliTaz
Ubuntu
Zenwalk

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]