Mūzikas žanrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mūzikas žanrs ir kategoriska un tipoloģiska konstrukcija, kas identificē skaņdarbus un iedala tos noteiktās mūzikas kategorijās. Mūzikas iedalījumu žanros var noteikt vairāki kritēriji:

Kritēriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akadēmiskā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akadēmiskā mūzika galvenokārt tiek attiecināta uz klasisko mūziku. Tās pamatžanri ir laikmetīgā mūzika (ieskaitot elektronisko mūziku, eksperimentālo mūziku, minimālismu). Akadēmiskā mūzika sevī iekļauj arī noteiktas džeza formas, lai gan džezs galvenokārt tiek attiecināts uz populāro mūziku.

Populārā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Populārā mūzika

Populāro mūziku var attiecināt uz jebkuru mūzikas žanru, izņemot kontrastā esošo akadēmisko un tradicionālo mūziku.[1][2] Lai gan populārā mūzika bieži tiek dēvēta par popmūziku, šie abi termini nav sinonīmi. Pazīstamākie populārās mūzikas žanri ir pops, roks, R&B, smagais metāls, indīroks, hiphops, tehno, alternatīvais roks un kantrī.

Tradicionālā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionālā mūzika ir mūsdienu nosaukums tam, ko agrāk sauca par tautas mūziku. Šobrīd tas ir visaptverošs termins, kas sevī iekļauj daudz netradicionāla materiāla. Tradicionālo mūziku raksturojošās īpašības:

Citi kritēriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laika periods :Mūziku var iedalīt kategorijās arī pēc laika perioda, kad tā bija populāra, piemēram, viduslaiku mūzika, renesanses mūzika, baroka mūzika.

Reģionālā un nacionālā mūzika: Mūziku ir iespējams klasificēt arī pēc ģeogrāfiskā principa, piemēram, Austrālijas mūziku iespējams iedalīt Austrālijas rokmūzikā, Austrālijas tradicionālajā mūzikā, Austrālijas aborigēnu mūzikā un Austrālijas džezā.

Tehnika un instrumentācija: Mūziku iespējams kategorizēt pēc dažiem tehniskajiem aspektiem, tajā skaitā arī pēc skaņdarba atskaņošanā izmantotajiem instrumentiem.

Žanru sajaukums: Žanrs var tikt attiecināts arī pēc tā rašanās no agrāk eksistējošiem žanriem. Vienā gadījumā ir skaidrs, ka žanrs radies sajaucoties citiem žanriem (blūzroks), otrā gadījumā žanra nosaukums tikai atspoguļo faktu par dažādu stilu sajaukumu (Crossover).

Sociālā funkcija: Mūzikas žanri var tikt kategorizēti pēc to sociālās funkcijas, piemēram, Ziemassvētku un kāzu dziesmas.

Jaunu žanru un apakšžanru rašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunu mūzikas formu, stilu un kategoriju rašanās rezultātā var rasties jauni mūzikas žanri. Lai gan teorētiski ir iespējams radīt jaunu mūzikas stilu, kuram būtu jaunas attiecības ar esošajiem žanriem, tas tomēr visticamāk būs ietekmēts no agrāk eksistējošiem žanriem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Arnold, Davis (1983). The New Oxford Companion Music, Volume 1: A-J. Oxford University Press. 111. lpp. ISBN 0-19-311316-3.
  2. Arnold, Davis (1983). The New Oxford Companion Music, Volume 1: K-Z. Oxford University Press. 1467. lpp. ISBN 0-19-311316-3.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]