Melvila sala (Kanāda)

Vikipēdijas lapa
Melvila sala
Melvila sala
Salas satelītattēls
Melvila sala (Kanāda)
Melvila sala
Melvila sala
Melvila sala (Ziemeļrietumu Teritorijas)
Melvila sala
Melvila sala
Melvila sala (Nunavuta)
Melvila sala
Melvila sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas 75°30′N 111°30′W / 75.500°N 111.500°W / 75.500; -111.500Koordinātas: 75°30′N 111°30′W / 75.500°N 111.500°W / 75.500; -111.500
Arhipelāgs Kanādas Arktiskais arhipelāgs
Platība 42149 km²
Garums 340 km
Platums 120 km
Krasta līnija 3107[1] km
Augstākais kalns Blūhilsi
762 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Teritorija Karogs: Nunavuta Nunavuta
Karogs: Ziemeļrietumu Teritorijas Ziemeļrietumu Teritorijas
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Melvila sala Vikikrātuvē

Melvila sala (angļu: Melville Island) ir Kanādai piederoša neapdzīvota sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā. Administratīvi sadalīta starp Ziemeļrietumu Teritorijām (rietumu daļa) un Nunavutu (austrumu daļa).[2] 33. lielākā sala pasaulē un 8. lielākā sala Kanādā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumu daļā pie Perija šauruma. Ietilpst Perija salu grupā, kas savukārt pieder Karalienes Elizabetes salu grupai. Heizena šaurums ziemeļos to atdala no Makenzi Kinga salas, Ficviljama šaurums ziemeļrietumos — no Prinča Patrika salas, Keleta šaurums rietumos — no Eglintona salas, Maklūra šaurums dienvidrietumos — no Benksa salas, Vikonta Melvila šaurums dienvidos — no Viktorijas salas, Baiama šaurums dienvidaustrumos — no Baiama Mārtina salas, bet Baiama Mārtina šaurums austrumos — no Batērsta, Aleksandra, Mesija, Vanjē un Kamerona salām. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Sala reljefs pārsvarā līdzens vai viegli saposmots, augstākā virsotne ir Blūhilsu grēdā salas dienvidrietumos; vietām augstākajās vietās saglabājušies ledāji. Ziemeļu daļā valda arktiska tuksneša klimats, dienvidos — tundra.[3] Sabīnas pussalā salas ziemeļos atklāti ievērojami dabasgāzes krājumi.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais no eiropiešiem salu atklāja britu pētnieks Viljams Perijs 1819. gadā. Perija ekspedīcija bija spiesta pārziemot Vinterharboras līcī salas dienvidaustrumu krastā. Sala nodēvēta par godu britu valstsvīram, tā laika britu Kara flotes vadītājam Robertam Dandasam (Robert Dundas), 2. Melvilas vikontam.[5] Salas krastus dažādas ekspedīcijas apsekoja pazudušās Džona Franklina ekspedīcijas meklēšanas laikā 1850.—1853. gadā. Perija ekspedīcijas ziemošanas vietas piemiņas akmens Vinterharborā 2009. gadā iekļauts Kanādas vēsturisko piemiņas vietu sarakstā.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]