Menora

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Menoras rekonstrukcija Jeruzālemē

Menora, Torā aprakstīts septiņzaru zelta svečturis ko, sekojot Dieva norādēm, izgatavojis Mozus. Tas izmantots pirmstempļa periodā Saiešanas teltī, kā arī Jeruzālemes templī. Menora jau kopš senatnes ir viens no jūdaisma un ebreju simboliem; tā iekļauta Izraēlas valsts ģērbonī.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tempļa menoras attēls saglabājies uz Tita arkas Romā, kurā atainota romiešu triumfa procesija pēc Jeruzālemes sagraušanas.

Menoras izgatavošana aprakstīta Otrās Mozus grāmatas 25. nodaļā:

31 Iztaisi arī lukturi no tīra zelta, izkal to, un tā kājai un zariem, kausiņiem, bumbuļiem un ziediem jābūt vienā gabalā ar to.
32 Seši zari lai iziet no tā: trīs zari uz vienu pusi un trīs uz otru pusi.
33 Ikvienam zaram lai ir trīs kausiņi, līdzīgi mandeļu ziediem, trīs bumbuļi un trīs ziedi; otram zaram lai atkal ir trīs kausiņi, līdzīgi mandeļu ziediem, trīs bumbuļi un trīs ziedi; tādi lai ir visi seši zari, kas no luktura iziet.
34 Bet pie paša luktura lai ir četri kausiņi, līdzīgi mandeļu ziediem, ar to bumbuļiem un ziediem.
35 Un pa vienam bumbulim lai ir zem katriem diviem zariem, kas iziet no luktura.
36 It visi bumbuļi un zari pie luktura lai ir no viena izkalta tīra zelta gabala.
37 Un iztaisi arī septiņus eļļas lukturīšus un tos augšā tā piestiprini, lai tie apgaismotu telpu, kas ir to priekšā.
38 Dakts dzirkles un trauciņi lai ir no tīra zelta.
39 No viena talenta tīra zelta taisi to un visus tā rīkus.
40 Un ievēro, ka tos taisi pēc parauga, kas tev kalnā tika parādīts.[1]

Menora tika izgatavota pirmās Saiešanas telts vajadzībām, un Bībelē tā pieminēta līdz brīdim, kad izraēļi pāriet Jordānu. Lai arī turpmāk tā netiek pieminēta, tiek pieņemts, ka menora ceļojusi līdz ar Saiešanas telti katru reizi, kad tā tika pārvietota. Arī Zālamana celtā Jeruzālemes tempļa aprakstos tā nav pieminēta. Nākamreiz menora aprakstīta vēsturnieka Jozefa Flāvija grāmatā par romiešu - jūdu karu.

Pēc menoras aizvešanas uz Romu tā tur palika līdz 455. gadam, kad vandāļi izlaupīja Romu un tās dārgumus pārveda uz savu galvaspilsētu Kartāgu. Bizantijas armija 533. gadā ieņēma Kartāgu, un menora esot nosūtīta uz Konstantinopoli, kur, kā raksta vēsturnieks Prokopijs no Cēzarejas, tā nesta triumfālā procesijā pa pilsētas ielām, un pēc tam nosūtīta uz Jeruzālemi. Vairāk liecību par menoru nav – iespējams, to iznīcinājuši vai nolaupījuši sasanīdi, kad tie 614. gadā ieņēma un izlaupīja Jeruzālemi.

Menoras attēli

Simbolisms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Menora simbolizē pasaules radīšanu septiņās dienās ar Sabatu kā centrālo gaismu. Tā arī reprezentē degošo krūmu, no kura Dievs uzrunājis Mozu. Deviņžuburu menora ir Hanukas svētku simbols. Katrā sinagogā pie arkas, kurā glabājas Tora, deg mūžīgā gaisma ("ner tamid"), kas atgādina par Tempļa menoru.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]