Mikrometrs (mērinstruments)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par mērinstrumentu. Par citām jēdziena mikrometrs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mikrometrs

Mikrometrs ir mērinstruments mazu lineāro izmēru mērīšanai (ar lielāku precizitāti nekā bīdmēram). Parasti mikrometra precizitāte ir 0,01 mm, bet var sasniegt arī 0,001 mm un vairāk. Mehāniskajos mikrometros izmanto gredzenveida nonija skalu; ir arī elektroniskie mikrometri ar ciparu indikāciju. Mikrometrus plaši izmanto mašīnbūvē.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikrometra rādījums ir 5,78 mm (5 mm uz augšējās horizontālās skalas, 0,5 mm uz apakšējās horizontālās skalas, 0,28 mm uz grozāmās nonija skalas)

Pirmais patents mikrometram kā patstāvīgam mērīšanas līdzeklim izdots Francijā 1848. gadā Žanam Luisam Palmeram (Jean-Louis Palmer).

Darbības princips[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikrometrs darbojas, vienmērīgi pārvietojot speciālu ļoti precīzi izgatavotu skrūvi (mikrometrisko skrūvi). Tās pārvietojums ir stingri proporcionāls nonija skalas pagrieziena leņķim. Parasti skrūves gājiens nepārsniedz 25 mm, jo garākas mikrometriskās skrūves izgatavot ir tehnoloģiski pārāk sarežģīti. Ja vajadzīgs mērīt attālumus, lielākus par 25 mm, jālieto platāki mikrometri ar speciāliem precīziem ieliktņiem. Mikrometra regulēšanai un kalibrēšanai izmanto precīzus ģeometriskos kalibrus.

Mikrometra uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikrometrs ar papildus skalu milimetra tūkstošdaļu nolasīšanai (rādījums 5,783 mm). 5,5 mm nolasa uz apakšējās horizontālās skalas, 0,28 mm uz grozāmās nonija skalas (iedaļa, kas vistuvāk sakrīt ar galveno horizontālo svītru) un vēl 0,003 mm - uz augšējās papildus skalas (iedaļa, kas pilnīgi sakrīt ar grozāmās skalas iedaļu).

Parastais, tā saucamais gludais mikrometrs sastāv no skavveida pamatnes, kurā stingri iepresēta nekustīgā mērvirsma un mikrometriskais uzgrieznis, pa kuru kustas mikrometriskā skrūve ar kustīgo mērvirsmu. Mērvirsmas ir gludi nopulētas un savstarpēji pilnīgi paralēlas. Mikrometriskajai skrūvei caur speciālu tarkšķa mehānismu pievienots rokturis, kuru griežot, pārvieto skrūvi kopā ar nonija skalu. Lai mēvirsmas savstarpēji tuvinātu, rokturi jāgriež pulksteņa rādītāja virzienā, lai attālinātu - pretējā. Tarkšķa mehānisms neļauj mērvirsmas satuvināt ar pārāk lielu spēku, jo tad rokturis sāk griezties tukšgaitā un dzirdama raksturīga skaņa. Mikrometriskā skrūve jāgriež tikai ar rokturi, nevis tieši ar nonija skalu, citādi instrumentu var sabojāt. Mērvirsmas var nostiprināt noteiktā attālumā ar fiksatora rokturi.

Mērīšana ar mikrometru[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms mērīšanas mikrometra mērvirsmas atvirza pietiekamā attālumā un ievieto starp tām mērāmo priekšmetu. Tuvina mērvirsmas, kamēr kļūst dzirdama tarkšķa mehānisma skaņa. Nofiksē mērvirsmas un nolasa mikrometra rādījumu kā summu no horizontālās "rupjās" skalas (tās iedaļa parasti ir 0,5 mm; nolasa pēdējo iedaļu, kuru nav pārklājusi grozāmās nonija skalas mala) un nonija skalas (tās iedaļa ir 0,01 mm; nolasa to iedaļu, kas vistuvāk sakrīt ar horizontālo svītru). Uz nonija skalas mēdz būt 50 iedaļas, tātad pilns nonija skalas apgrieziens satuvina mērvirsmas par 0,5 mm.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Mikrometri