Skrūve

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Metāla skrūve ar uzgriezni un paplāksni.

Skrūve ir stiprinājuma veids, ko raksturo spirālveida kores (ko sauc par ārējo vītni), kas ir izveidotas ap cilindrveida materiālu. Skrūves vītnes ir paredzētas, lai tās saderētu kopā papildus vītni, kas pazīstama kā iekšējā vītne jeb uzgrieznis.

Bieži skrūvēm ir tā saucamās galvas, kas ir speciāli izveidotas skrūves vienā galā, ar kuras palīdzību to var griezt. Arī uzgriežņiem ir tāda pati forma, kā šīm galvām, kas palīdzētu noturēt šo uzgriezni. Galvai parasti ir lielāks diametrs, nekā pašam skrūves cilindram. Skrūves parasti izgatavo no metāla, bet ir gadījumi kad tās tiek ražotas arī no plastmasas un citiem materiāliem. Tērauda skrūves parasti cinko, lai tās neoksidētos.

Skrūves stiprība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl sauc par stiprības klasi, cietību. Skrūves izgatavo no dažādiem materiāliem, taču līdz šim izplatītākais ir tērauds. Rūpniecībā izšķir daudz dažādu tērauda marku, kas atšķiras pēc ķīmiskā sastāva un mehāniskām īpašībām. Veicot aprēķinus, bez vītnes ģeometriskajiem parametriem, svarīgi zināt skrūves materiāla mehāniskās īpašības, tādēļ tērauda skrūvju stiprības klases ir standartizētas un metrisko skrūvju stiprība klasificēta šādā veidā:

Cietības klase Min. stiepes izturība, MPa MIn. tecēšanas robeža, MPa
3.6 330 180
4.6 400 240
4.8 420 320
5.6 500 300
5.8 520 400
6.8 600 480
8.8 <M16 800 480
8.8 >M16 640 660
9.8 900 630
10.9 1000 940
12.9 1200 1100


Nerūsošais tērauds dalās 3 klasēs:

1. Austenīta ar tērauda markām pēc BS EN 10088:
  • A1 - 1.4305;
  • A2 - 1.4301;
  • A3 - 1.4541;
  • A4 - 1.4401;
  • A5 - 1.4571.
Stiprības klase Stiepes izturība, MPa Tecēšanas robeža, MPa
50 500 210
70 700 450
80 800 600
100 1000 750


2. Martensīta ar tērauda markām pēc BS EN 10088:
  • C1 - 1.4006 u.tml.;
Stiprības klase Stiepes izturība, MPa Tecēšanas robeža, MPa
50 500 250
70 700 410
110 1100 820


  • C3 - 1.4057;
Stiprības klase Stiepes izturība, MPa Tecēšanas robeža, MPa
50 500 250


  • C4 - 1.4104.
Stiprības klase Stiepes izturība, MPa Tecēšanas robeža, MPa
50 500 250
70 700 410


.

3. Ferīta ar F1 tērauda marku.
Stiprības klase Stiepes izturība, MPa Tecēšanas robeža, MPa
45 450 250
60 600 410


Skrūves tips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no ķermeņa formas, kurā iegrieztas vītnes, izšķir cilindrisko un konisko vītņojumu. Vītņojums var atrasties cilindra iekšpusē vai ārpusē: iekšējais un ārējais vītņojums. Labais vītņojums ir tad, ja griežot skrūvi, vai uzgriezni pulksteņa rādītāja virzienā, tā attālinās no novērotāja; kreisais vītņojums ir skrūvei, kas pārvietojas pretējā virzienā.[1]

Nostiprināšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nostiprināšanas skrūves klasificē pēc to vītnes profila.

Metriskā vītne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar metriskās vītnes detalizētiem parametriem var iepazīties šiet.

Collu vītne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Collu, jeb Vitvorta vītne.

Cauruļvītne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba skrūves paredzētas rotācijas kustības pārveidošanai lineārā kustībā. Darba skrūves klasificē pēc to vītnes profila.

Trapecvītne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angļu "trapezoidal thread". Plaši pazīstama un pielietota dažādās inženiertehniskās nozarēs. Izmanto kravu celšanai un objektu pārvietošanai. Tās priekšrocības ir vienkārša konstrukcija un zemas ražošanas izmaksas, taču būtiskākais trūkums ir zems lietderības koeficients lielās berzes starp uzgriezni un skrūvi dēļ.

Zāģvītne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apaļvītne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lodīšu celiņu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citādi sauktas par lodgaitas skrūvēm (angļu "Ball Screw"). Šis skrūvju veids nav īsti skrūve - tas ir kaut kas starp skrūvi ar uzgriezni un gultni, jeb gultņotu vītņu pāri. Šim skrūvju veidam novērsti iepriekšminēto skrūvju veidu trūkumi, taču to cena sākotnēji bija ap 10 reizēm augstāka, kā citām skrūvēm. Tagad ir piegādātāji, kas piedāvā šo skrūvju veidu par cenu, kas padara šo skrūvju izmantošanu izdevīgu un salīdzinoši dārgas ir tikai precīzākās to versijas, kas paredzētas augstas precizitātes darba galdu un mehānismu izveidei, kur kļūda lineārā pārvietojumā nepārsniedz 0,01 mm uz skrūves garuma metru.

Lodgaitas skrūves klasificē pēc to izgatavošanas metodes:

  • Frēzētas
  • Rullētas

Atkarībā no izgatavošanas veida un virsmas apstrādes metodes tās iedala dažādās precizitātes klasēs.

Planetāro Ruļļu Skrūves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angliski "Planetary Roller Screw".

Pašvītņojošās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīkāk iedala tērauda, koka un plastmasas skrūvēs. Šīm skrūvēm atšķirībā no skrūvēm ar metrisko vītni ir lielāka vītnes kāpe. Katram standartizētam skrūves veidam ir savs vītnes standarts.
Pašvītņojošo skrūvju vītņu standarti:

  1. Tēraudam paredzētās: ISO 1478, kas aizvietojis DIN 7970;
  2. Kokam paredzētās: DIN 7998;
  3. Plastikātiem paredzētās: UNI 9702.

Pašvītņojošām skrūvēm galvas mēdz būt dažādas formas:

  1. Gremdgalva;
  2. Gremdgalva ar ovālu;
  3. Apaļa galva;
  4. Pusapaļa galva;
  5. Ovāla galva;
  6. Sešstūris;
  7. Sešstūris ar flanci;
  8. Cilindrs;
  9. u.c.

Dažādie padziļinājumi, vai izciļņi, atkarībā no skrūvēšanas instrumenta:

  1. Rieva (tautā mīnuss);
  2. Phillips;
  3. Phillips II;
  4. Phillips un rievas kombinācija;
  5. Phillips un ārējās seškantes kombinācija;
  6. Phillips Pozidrive;
  7. Phillips Supadrive;
  8. Torx ārējais;
  9. Torx iekšējais;
  10. Torx iekšējais ar paaugstinātu drošību (Torx TR);
  11. Seškante ārēja;
  12. Seškante iekšēja;
  13. Seškante iekšēja ar paaugstinātu drošību;
  14. Quadrex;
  15. u.c.

Sīkāks apraksts pieejams angļu valodā šeit

Šajos standartos atrodami šo vītņu izmēri. Tālāk, meklējot atbilstošas skrūves, vērts zināt, kāda standarta vītne ir attiecīgai skrūvei, jo ja tā būs tēraudam paredzētā vītne, tad no koka tā vienkārši "izslīdēs" ārā pie lielākas slodzes. Sliktākā gadījumā to neizdosies pat pievilkt.

Metālam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vītnes kāpe mazāka, kā plastmasai paredzētām, bet lielāka, kā metāliem paredzētās. Atšķirsies arī priekšurbumi, kas nepieciešami dažādu skrūvju veidiem - koka skrūvēm priekšurbumi vajadzīgi lielāku diametru skrūvju ieskrūvēšanai, pretējā gadījumā tās ir grūti (citreiz neiespējami) ieskrūvēt un nospriegot. Pastāv daudz dažādu kokam paredzēto skrūvju veidu, kā standartizēto, tā arī speciāli izgatavoto, kas nepakļaujas nevienas valsts standartam. Tā piemēram pēc DIN standarta pieejamas šādas kokam paredzētas skrūves:

  1. DIN 95;
  2. DIN 96;
  3. DIN 97;
  4. DIN 571;
  5. DIN 7995;
  6. DIN 7996;
  7. DIN 7997;

Visām minētajām skrūvēm ir savi trūkumi (nepilna vītne, neērta ieskrūvēšana; neatbilstoša galva u.c.), tādēļ pastāv daudz dažādu speciālu skrūvju. Tā piemēram, dažos veikalos pārdod kokam paredzētās skrūves, kas izgatavotas pēc īpaša standarta un saucas "SPEC 16". Ir daudz dažādu kokam paredzēto skrūvju ražotāju, kuri piedāvā ko īpašu, kas nav sastopams standarta skrūvju sortimentā.

Plastmasai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Techniskā Rokasgrāmata II daļa".