Mitoze

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mitoze (sengrieķu: μίτος — diegs) ir process, kurā notiek šūnas dalīšanās divās meitšūnās. Mitozē hromosomas šūnas kodolā pārkopējas, izveidojot divus identiskus hromosomu komplektus jauno šūnu kodoliem, kas nodrošina ģenētiski identiskas meitas šūnas.

Mitoze notiek tikai eikariotu šūnās, un process atšķiras dažādām sugām. Piemēram, dzīvniekiem notiek "atvērta" mitoze, kurā šūnapvalks tiek pārrauts, pirms hromosomas sadalās. Savukārt sēnēm (raugam) notiek "slēgta" mitoze, kurā hromosomas dalās vesela kodola iekšienē. Prokariotu šūnas, kurām nav kodola, dalās bināri.

Mitoze notiek 1—2 stundas. Dzīvniekiem tā ir ātrāka, bet augiem lēnāka. Mitozē izšķir vairākas fāzes: profāze, prometafāze, metafāze, anafāze un telofāzi.

Profāze: Divi apaļie objekti virs kodola ir centrosomas. Hromatīni kondensējas hromosomās. 
Prometafāze: Kodola membrāna sairst un mikrocaurulītes iekļūst kodolā. Šīs mikrocaurulītes var pievienoties kinetohoriem vai mijiedarboties ar pretējām mikrocaurulītēm. 
Metafāze: Hromosomas izvietojas šūnas ekvatoriālajā plaknē. 
Anafāze: Hromosomas sadalās un kinetohoru mikrocaurulītes saīsinās. 
Telofāze: Atdalītās hromosomas apņem kodola membrānas. Sākas citokinēze (citoplazmas dalīšanās).