Natālija Lopuhina

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par aristokrāti. Par citām jēdziena Lopuhina nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Princese Natālija Lopuhina (krievu: Наталья Федоровна Лопухина) , dzimusi Balka (dzimusi 1699. gada 11. novembrī, mirusi 1763. gada 11. martā), bija Krievijas aristokrāte. Viņa bija meita Matrjonai Balkai, kura savukārt bija Annas Monsas māsa. Princese ir pazīstama pēc "Lopuhinas afēras", sazvērestības, ko it kā Holšteina un Francija vērpusi Krievijas galmā.

Annas Ivanovnas (1730.—40.) laikā Natāliju Lopuhinu aprakstīja kā "spožāko ziedu Pēterburgas galmā". Viņas mīlas afēras un arogance pret Pētera I meitu Elizabeti Petrovnu noveda pie vēlākās imperatores Elizabetes greizsirdības. Elizabetes kāpšana tronī 1741. gadā bija smags trieciens Lopuhinai. Tikai pateicoties draudzībai ar Milhaila Bestuževa sievu viņa izmanījās saglabāt pozīcijas galmā.

Tomēr 1742. gadā Francijas aģenti marķīzs de La Chetardie un grāfs Lestoks noorganizēja komplicētu intrigu, lai gāztu gan Lopuhinu, gan draudzeni Annu Bestuževu, lai panāktu Austrijai labvelīgā kanclera Alekseja Bestuževa. Labi bija zināma Lopuhinas pieķeršanās izsūtītajam grāfam von Löwenwolde, viņas korespondence ar šo pielūdzēju tika nodota imperatorei. Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka Lopuhinu namā biežs viesis bija Austrijas aģents marķīzs Botta d'Adorno, kurš itkā esot piedāvājis atjaunot Ivanu VI Krievijas tronī.

Arestēta, apsūdzēta kopā ar Annu Bestuževu un kambarkunga Jakova Henrihoviča Lilienfelda sievu Sofiju Vasiļjevnu. Divdesmit piecas dienas ilga barga izmeklēšana, kuras laikā visu veidu spīdzināšana tika brīvi pielietota pret apsūdzēto. Spīdzināšana atklāja, ka "šaušalīgā sazvērestība," kā teicis Anglijas minstrs Sers Kirils Vīčs, "izrādījās kas mazliet vairāk kā nepārdomātas spītīgu, kaislīgu dāmu pļāpas." Neskatoties uz to, abas tieši iesaistītās aristokrātes tika sodītas ar publisku pērienu pilnīgi kailām un izsūtīšanu uz Sibīriju.[1] Pēc imperatores Elizabetes Petrovnas pavēles par 1743. gada 11. septembrī, Sanktpēterburgā Koledžas laukumā īpaši šim gadījumam sapulcināta pūļa priekšā tika ar varu noģērbtas, piesietas pie ešafota un izšaustītas ar pātagu[2] par valsts nodevību (imperatores apvainošanu) notiesātās galma skaistule, princese Natālija Lopuhina[3] un grāfiene Anna Bestuževa; pēdējo šaustīja žēlsirdīgāk dēļ bendem dota kukuļa dārgakmeņiem rotāta krustiņa veidolā.[4].

Uzskata, ka kaunpilnā soda pamatā bija imperatores Elizabetes personiskā greizsirdība Natālijas skaistuma dēļ un negatīvajai attieksmei pret Monu ģimeni, kam piederēja princese. Princesei ļāva atgriezties Sanktpēterburgā pēc Elizabetes nāves 1762. gada 5. janvārī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nisbet Bain (1854–1909)'s Russia under Anna and Elizabeth, public domain.
  2. Каррер Д' Анкосс Элен. Императрица и аббат. Olma Media Group, ISBN 5-224-04622-X, c.177-178
  3. Лопухина Наталья Федоровна - biografija.ru
  4. Bain, Robert Nisbet. The Daughter of Peter the Great. Adamant Media Corporation, ISBN 1-4212-7109-5, p.94-95