Rīgas OMON

Rīgas OMON jubilejas zīmotne

Rīgas OMON — Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienība (krievu: Рижский ОМОН, Отряд Милиции Особого Назначения), tā sauktās "melnās beretes", bija viena no 5 pirmajām šādām vienībām PSRS, izveidota 1988. gada 2. decembrī ar PSRS iekšlietu ministra Vadima Bakatina pavēli Latvijas PSR galvaspilsētā Rīgā. Tās sākotnējā sastāvā bija 148 cilvēku (no tiem 20 virsnieki), komandieris Edgars Limars, praksē to komandēja milicijas virsnieks Česlavs Mļiņņiks, vietnieks Sergejs Parfjonovs. Vienība apkaroja organizēto noziedzību, pastiprināja milicijas reidus, apsargāja valsts iestādes (piemēram, 1990. gada 15. maijā pēc Interfrontes mītiņa Baltijas kara apgabala virsnieki un karaskolas kursanti mēģināja ielauzties Augstākās Padomes ēkā un OMON vienība bija tā kas, bez žēlastības liekot lietā stekus, šo pūli izdzenāja, aizstāvot AP). Kaut arī tās metodes bieži balansēja uz likumpārkāpumu robežas (demolējot nelegālās tirdzniecības vietas, uz vietas konfiscējot naudu un kontrabandas preces bez dokumentālas uzskaites, nodarot aizturētajiem miesas bojājumus), vienības popularitāte bija liela, jo tās darbība bija vērsta pret likumpārkāpējiem. Pēc AP aizstāvēšanas omoniešus sabiedrībā sāka uzskatīt par „tautas varoņiem“.

1990. gada jūnijā jaunieceltais iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis izdeva vairākas pavēles, kas skāra arī Rīgas OMON: omoniešiem aizliedza paralēli darbam Iekšlietu ministrijas pakļautībā piepelnīties apsardzes uzņēmumā „Vikings“ (kas izraisīja neapmierinātību, jo liedza papildus ienākumus), izdeva pavēli par iekšlietu struktūru darbinieku depolitizāciju, kurai atsacījās pakļauties vairākas iekšlietu ministrijas struktūrvienības, t.sk. Rīgas milicijas kriminālmeklēšanas nodaļa un OMON komandieris E .Limars - omonieši virs savas bāzes Vecmīlgrāvī izkāra sarkano PSRS karogu. Vienību papildināja valdību neatzīstošie milicijas darbinieki no citām Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un tās skaitliskais sastāvs pieauga līdz pat 200 kaujiniekiem. Varas iestāžu rīcībā nebija spēku, kas varētu stāties pretī šai labi apmācītajai un bruņotajai vienībai.

Ar LPSR Augstākās padomes 1990. gada 14. novembra lēmumu vienība tika likvidēta, tai tika atņemts milicijas darbinieku un varas pārstāvju statuss Latvijā. Iekšlietu ministrs A. Vaznis deva pavēli pārtraukt maksāt algu, pārtraukt pārtikas piegādi. OMON kļuva par bezsaimnieka paramilitāru vienību, kas bija labi apbruņota, bīstama un sadusmota. Paši omonieši pauda gatavību pakļauties tikai un vienīgi PSRS Iekšlietu ministrijas rīkojumiem.

Sākās visatļautība: nelikumīgas aizturēšanas, šaudīšanās, sprādzieni, civiliedzīvotāju un milicijas darbinieku piekaušanas, kam liecinieki bija tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr dokumentāli neizdevās pierādīt, ka tos veikuši tieši omonieši, jo tolaik Latvijā bija ļoti daudz militāro specvienību, kas to varēja veikt, savukārt OMON darbinieki savos reidos valkāja trikotāžas sejas maskas. 1991. gada 2. janvārī OMON ieņēma Preses namu, 14. janvārī iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā, atņemot milicijas darbiniekiem dienesta ieročus, iebruka Iekšlietu ministrijas Minskas augstākās skolas Rīgas filiālē, piekaujot kursantus un nolaupot skolas arsenālu, bet 20. janvārī uzbruka un ieņēma LPSR Iekšlietu ministrijas ēku (aizstāvot to gāja bojā divi milicijas darbinieki — Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gamanovičs, vairākus Iekšlietu ministrijas darbiniekus ievainoja), bet kanālmalas apstādījumos no omoniešu šajā uzbrukumā raidītajām lodēm mira kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, nejauši apšaudes zonā nonākušais skolēns Edijs Riekstiņš (galvā tika sašauts arī Maskavas televīzijas operators Jurijs Brežņevs, taču tā dzīvību ārstiem izdevās glābt).

Kopumā Latvijas teritorijā uz šīs vienības rēķina ir vairāki desmiti bruņotu uzbrukumu dažādām valsts iestādēm, smagi huligānisma akti ar miesas bojājumu nodarīšanu, īpašuma bojāšana un slepkavības: omonieši sarīkojuši vairāk nekā desmit provokatīvus sprādzienus, simtiem civiliedzīvotāju piekaušanas, un uz vienības rēķina ir sešu Latvijas iedzīvotāju dzīvības. Sakarā ar OMON vienības noziedzīgo darbību Latvijā 29.05.1991. Latvijas Republikas AP nosūtīja PSRS AP un Mihailam Gorbačovam protesta notu, kurā pieprasīja nekavējoties izvest šo vienību no Rīgas. 19.08.1991. OMON vienība aktīvi atbalstīja arī pretvalstisko Augusta puču, sagrābjot savā kontrolē stratēģiski svarīgus punktus Rīgā (puča laikā omonieši atklāja uguni pa garām braucošo mikroautobusu, tā vadītāju Raimondu Salmiņu nogalinot).

1991. gada 28. augustā PSRS iekšlietu ministrs Viktors Baranņikovs izdeva pavēli par vienības izvešanu no Latvijas Republikas. No lidostas „Rīga“ 14 transportlidmašīnas ar vienības dalībniekiem un inventāru aizlidoja uz viņu nākamo dienesta vietu — Tjumeņu Krievijā.