OMON (Krievija)

Vikipēdijas lapa
OMON
OMON
OMON zīmotne
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRSKarogs: Krievija Krievija
Pastāvēšanas laiks 1988. gada 3. oktobris—pašlaik
Daļa no Krievijas Nacionālā gvarde (2016—pašlaik)
Karaspēka veids Žandarmērija
Jubileja 3. oktobris
Militārās operācijas Janvāra notikumi Lietuvā
Barikāžu laiks
Pirmais Kalnu Karabahas karš
Pirmais Čečenijas karš
Otrais Čečenijas karš
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Vāgneriešu dumpis

OMON (krievu: ОМОН – Отряд мобильный особого назначения – 'Īpašo mērķu mobilā vienība') ir Krievijas Nacionālās gvardes īpašo policijas vienību sistēma. Agrāk tā darbojās PSRS Iekšlietu ministrijas un Krievijas Iekšlietu ministrijas struktūrās. Tā tika dibināta 1988. gada 3. oktobrī kā padomju milicijas īpašo spēku vienība, un tai ir bijusi nozīmīga loma vairākos militāros konfliktos Padomju Savienības sabrukuma laikā un pēc tā.

OMON ir daudz lielāka un pazīstamāka nekā SOBR, kas ir cita Krievijas Nacionālās gvardes speciālās policijas nodaļa. Mūsdienu kontekstā OMON kalpo kā kārtības policijas vienības vai kā žandarmērijai līdzīgi paramilitārie spēki. OMON vienības pastāv arī Baltkrievijā, Kazahstānā, Tadžikistānā un citās pēcpadomju valstīs. Tomēr dažas postpadomju vienības ir mainījušas nosaukumus un akronīmus.

2016. gada 5. aprīlī OMON kļuva par daļu no jaunizveidotās Krievijas Nacionālās gvardes, izbeidzot savu pastāvēšanu Krievijas Iekšlietu ministrijas sastāvā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju OMON pirmsākumi ir meklējami 1979. gadā, kad, gatavojoties 1980. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Maskavā, tika izveidota pirmā padomju milicijas taktiskā vienība, lai nepieļautu tādus teroristiskus incidentus kā Minhenes slaktiņš 1972. gada vasaras olimpisko spēļu laikā. Vēlāk vienību bija paredzēts izmantot ārkārtas situācijās, piemēram, augsta riska arestu, ķīlnieku krīžu un terora aktu gadījumos.

Pašreizējā OMON sistēma ir šīs grupas pēctecis, un tā tika izveidota 1988. gada 3. oktobrī Maskavā ar nosaukumu "Milicijas īpašo uzdevumu vienība".[2] Speciālo milicijas vienību sastāvā bieži vien bija bijušie padomju armijas karavīri un Afganistānas kara veterāni. OMON vienības tika izmantotas kā nekārtību milicija, lai kontrolētu un apturētu demonstrācijas un huligānismu, kā arī reaģētu ārkārtas situācijās, kas saistītas ar vardarbīgiem noziegumiem. Vēlāk vienības sāka pildīt plašāku milicijas uzdevumu klāstu, tostarp ielu patrulēšanas pasākumus un pat paramilitāras un militāras operācijas.

Pēc Krievijas 2011. gada policijas reformas Krievijas OMON vienības tika pārdēvētas par Atsevišķo uzdevumu vienībām (KON), bet OMSN (SOBR) - par Speciālo uzdevumu vienībām (KSN).[3] Tika paziņots, ka Krievijas reģionos tiks izveidoti arī Ātrās izvietošanas īpašo uzdevumu centri, kuros tiks iekļautas reģionālās OMON un OMSN vienības. Būtībā visas policijas īpašās nozīmes vienības tika apvienotas Iekšlietu ministrijas Operatīvo specvienību un KF IeM Aviācijas spēku centra kopīgā pakļautībā.[4]

2012. gada janvārī Krievijas OMON tika pārdēvēta no "Milicijas īpašo mērķu vienība" (krievu: Отряд милиции особого назначения) uz "Īpašo mērķu mobilā vienība" (krievu: Отряд Мобильный Особого Назначения), saglabājot saīsinājumu OMON.

2016. gadā OMON kļuva par daļu no jaunizveidotās Krievijas Nacionālās gvardes, izbeidzot savu pastāvēšanu Krievijas Iekšlietu ministrijas sastāvā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zdzislaw Sliwa. «The Russian National Guard: A Warning or a Message?», 2018.
  2. «1986 – 1993». web.archive.org. 2019-12-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-21. Skatīts: 2023-06-28.
  3. «Retooling Russia's Riot Police». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 28. jūnijā.
  4. «Police spetsnaz reforms 2011». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. decembrī. Skatīts: 2023. gada 28. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]