Oboja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Oboja (franču: hautbois - "skaņais koks") ir koka pūšaminstruments. Tas pieder pie dubultmēlīšu instrumentu saimes, jo skaņa tiek radīta ievibrējot no bambusniedres pagatavotu iemuti, ko sauc par mēlīti. No mēlītes lielā mērā ir atkarīgs instrumenta skanējums. Profesionāli obojisti mēlītes gatavo paši.

Lai gan obojas ziedu laiki bija baroks, pateicoties specifiskajam skaņas tembram, tā ir sastopama arī džezā (piemēram, Cannonball Adderley Quintet), rokmūzikā (King Crimson albums Red) un popmūzikā. Tomēr lielākoties oboja tiek izmantota akadēmiskajā mūzikā kā solo, ansambļa vai orķestra instruments. Tāpat arī tiek izmantoti obojai radniecīgie instrumenti: angļu rags un oboe d'amore.

Oboja tiek uzskatīts par visgrūtāk apgūstamo pūšaminstrumentu. Tās diapazons ir no mazās oktāvas sibemol līdz trešās oktāvas sol (augšējā robeža lielā mērā ir atkarīga no izpildītāja meistarības).

Visu laiku slavenākais obojists ir Heincs Holligers (Heinz Holliger). Latvijā pazīstamākie no pašreiz aktīvajiem obojistiem ir Normunds Šnē, Pēteris Endzelis, Egils Upatnieks, Mārtiņš Zālīte, Uldis Urbāns.