Ogļūdeņraži

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi. Ogļūdenraži parasti ir nepolāras, ūdenī nešķīstošas vielas. To agregātstāvoklis normālos apstākļos ir atkarīgs no molekulmasas. Ogļūdeņraži ar 4-5 oglekļa atomiem molekulā ir gāzes, 4-5 līdz ~20 oglekļa atomiem molekulā ir šķidrumi, un, ja ir vairāk oglekļa atomu, tad tie ir cietas vielas. Ogļūdeņražus iedala piesātinātajos (kur visi oglekļa atomi ir sp3 hibridizācijā) un nepiesātinātajos (kur daļa vai visi oglekļa atomi ir sp2 vai sp hibridizācijā).

Ogļūdeņraži ir galvenā naftas sastāvdaļa.

Ogļūdeņražu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Piesātinātie ogļūdeņraži
Alkāni
Cikloalkāni, tos bieži vien apskata kopā ar alkāniem
  • Nepiesātinātie ogļūdeņraži
Alkēni
Alkīni
Alkadiēni
  • Arēni jeb aromātiskie ogļūdeņraži

Cikloalkēnus un cikloalkīnus parasti īpaši neizdala un apskata attiecīgi pie alkēniem un alkīniem. Arēni būtībā arī ir nepiesātinātie ogļūdeņraži, taču tiem ir atšķirīgas ķīmiskās īpašības, tāpēc tos nodala atsevišķi.