Operete

Vikipēdijas lapa

Operete (no itāļu: operetta — 'mazā opera') ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā vokāli un instrumentāli numuri mijas ar dejām un runātiem dialogiem.

Operetes pirmsākumi meklējami muzikāli komiskajās izrādēs 16. gadsimtā, bet kā patstāvīgs žanrs tā izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē Žaka Ofenbaha un Johana Štrausa (dēla) darbos. Plašu popularitāti iemantoja Franca Lehāra "Jautrā atraitne" un "Čigānu mīla", Emeriha Kalmana "Silva" ,"Marica", Johana Štrausa "Sikspārni", "Čigānu barons", E. Īgenberga "Annele", Imanta Kalniņa "No saldenās pudeles" u.c.

J. Štrausa "Sikspārni" pirmo reizi uzveda 1874. gadā. Darbības centrā ir spoža masku balle un tajā radušies pārpratumi. Krāšņās dekorācijas balles skatā kontrastē ar cietuma ainu. Ar savu melodisko mūziku operete "Sikspārnis" kļuva par paraugu visām citām operetēm.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]