Opera

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par mūzikālu sacerējumu. Par citām jēdziena opera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Džakomo Pučīni "Turandotas" uzvedums Buenosairesā

Opera (no itāļu: opera in musica, "darbs mūzikā") ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli. Operas pamatā ir literārs teksts, ko sauc par libretu. Tās dzimtene ir Itālija un līdz ar to visvairāk operas ir uzrakstījuši tieši itāļu komponisti.

Pēc satura operu iedalījums ir šāds:

Operā apvienotas vairākas mākslas — mūzika, glezniecība un aktierspēle, dažkārt arī balets.

Visu operas mūziku iedala vokālajos un orķestra priekšnesumos. Orķestris atskaņo uvertīras, ievadus un starpspēles cēlieniem, baletmūziku.

Uvertīra ir operas ievads, kurā muzikāli tiek raksturoti galvenie varoņi un visas operas noskaņa.

Vokālie dziedājumi iedalās solo dziedājumos, ansambļos un koros.

Solo dziedājumi ir:

Ansambļi ir:

Koris piedalās masu skatos, īpaši pasvītrojot notiekošā nozīmību.

Galvenās sieviešu lomas operā izpilda soprāni un mecosoprāni, vīriešu — tenori vai basi.

Populārākās operas:

Operas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie itāļu opermūzikas komponisti to apzīmēja kā favola in musica, jeb mūzikas fabula, tādējādi netieši atzīstot operu par Senās Grieķijas drāmas imitāciju. Pirmā šāda opera uzvesta Itālijā, Mantujas dodža pilī 1607. gadā, lai gan jau pirms vairākiem gadiem operas libretu bija uzrakstījis dzejnieks Alesandro Stridžo (Alessandro Striggio) (1540—1592). Šī opera sastāvēja no pieciem aktiem ar madrigālu sērijām, kuras atdalīja instrumentālas interlūdes un rečitatīvi.

Vairuma pirmo operu libretu pamatā bija klasiskas vai vēsturiskas tēmas. Taču jau sākotnēji libreti tika rakstīti arī komēdijas vai muzikālās komēdijas žanros, apmierinot Eiropas aristokrātijas vēlmes pēc izklaidēm. Mūsdienu klasiskais operas žanrs (Grand Opera) izveidojās XVIII gs. beigās, savu māksliniecisko pilnību sasniedzot itāļu, austriešu, franču, vācu un krievu opermūzikas skolās. Viena no spilgtākajām šī laikmeta iezīmēm operu libretos un mūzikā bija nacionālais romantisms, kas visvairāk jūtams Riharda Vāgnera darbos.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]