Itāļu valoda
Vikipēdijas raksts
| Itāļu valoda Italiano |
||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [itaˈljano] | |
| Valodu lieto: |  Itālija Šveice Sanmarīno Vatikāns Slovēnija Horvātija |
|
| Reģions: | Dienvideiropa | |
| Runātāju skaits: | 70 miljoni (dzimtā valoda) 125 miljoni (otrā valoda) |
|
| Reitings: | 20. | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāliešu Romāņu Rietumitāliešu Itāļu valoda |
|
| Rakstība: | latīņu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Itālija Šveice Sanmarīno Vatikāns |
|
| Regulators: | neoficiāli Accademia della Crusca | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | it | |
| ISO 639-2: | ita | |
| ISO 639-3: | ita | |
 |
||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, romāņu valodu grupas, kurā runā apmēram 70 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā. Tā ir oficiālā valoda Itālijā, Vatikānā (kopā ar latīņu valodu), Sanmarīno, Šveicē (kopā ar vācu un franču un retoromāņu). Itāļu valoda ir vistuvākā latīņu valodai vārdu krājuma ziņā. Klasiskā itāļu valoda ir stipri ietekmējusies no Toskānas dialekta un ir kaut kas pa vidu starp Itālijas dienvidu Dalmāciešu dialektiem un ziemeļdaļas galliskajiem dialektiem.
 |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|||||
