Osmans I

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Osmans I
Bejs
Osman Gazi.jpg
Valdīšana 12991326
Investitūra 1299
Priekštecis Ertugruls
Pēctecis Orhans I
Pilns vārds عثمان بن أرطغرل
Dzimš. datums 1258
Ottoman flag.svg Soguta
Miršanas dat. 1326
Ottoman flag.svg Bursa
Apglabāts (-a) Ottoman flag.svg Bursa
Dinastija Osmaņu dinastija
Tēvs Ertugruls
Māte Hajme Hatuna

Osmans I (12581326) (osmaņu turku valodā: عثمان بن أرطغرل, turku: Osman Gazi, Osman Bey, I. Osman vai Osman Sayed II) 23 gadu vecumā 1281. gadā no sava tēva Ertugrula mantoja titulu bejs (virsaitis) un kļuva par Sogutas Kaji klana vadoni. Osmans I mira no podagras 1326. gadā, Bursā.

Pirmais Osmana I iekarojums — Kuladžas cietokšņa ieņemšana 1285. gadā — uzskatāms par sākumu vēlāk izveidotās Osmaņu impērijas ekspansijai. Neilgi pēc šīs uzvaras, Seldžuku sultāns Alaiddins III Kejkubads Osmanam I piešķīra valdījumā Eskišehiru un Inēnu reģionu. 1291. gadā Osmans I vadīja karaspēku kaujā pret Inegolas princi un ieņēma Karadžakisaru. Tad ar savu karaspēku viņš turpināja karagājienus Sakarijā. Seldžuku sultāna Alaiddina III padzīšana izraisīja Seldžuku impērijas sabrukumu, kas bija labs priekšnosacījums Osmaņu valsts izaugsmei. Osmans I galvaspilsētu pārcēla uz Biledžiku un 1301. gada 27. jūlijā Bafeusā Osmaņu karaspēks sakāva Bizantijas karaspēku. Šo datumu uzskata par Osmaņu valsts izveidošanas dienu, jo ar šo uzvaru Osmans I savai valstij bija izcīnījis pilnīgu neatkarību. 1300. gadā tika ieņemta Jenišehira, kas arī kļuva par nākošo Osmaņu valsts galvaspilsētu.

Valsts zemi Osmans I sadalīja saviem dēliem, savam brālim un viņa cīņu biedriem, saskaņā ar tjurku tradīcijām. Savam brālim Gunduzam viņš piešķīra Eskišehiru, savam dēlam Orhanam — Karadžahisaru, Hasanam Alpam — Jarhisaru un Turgutam Alpam — Inegolu. Sadalot zemes saviem labākajiem karavadoņiem, Osmans I nodrošināja valsts paplašināšanas stratēģiju. 1302. gadā osmaņi iekaroja Bizantijas Kojunhisaru, 1303. gadā — uzbruka Iznikai un ieņēma Marmaradžikas cietoksni. Dinbozas kara beigās 1306. gadā tika noslēgts pirmais osmaņu miera līgums un valsts ieguva Kestelas, Ketas un Ulubatas cietokšņus. 1308. gadā tika ieņemta Karahisara un tika aplenkta Iznika. 1315. gadā tika aplenkts Bursas cietoksnis un 1317. gadā osmaņi ieņēma Karatekinu, Ebesuju, Tuzpazaru, Kapudžuku un Kerestedži, kā arī tika pievienoti valstij Akčakodža un Kodžaeli reģioni.

1320. gadā slimības dēļ Osmans I savu varu nodeva Orhana rokās. Savam dēlam Osmans I atstāja 16 tūkstošus kvadrātkilometru lielu valsts teritoriju, lai gan pats mantojumā bija saņēmis tikai 4,8 tūkstošus.