Otrā kauja pie Ipras

Otrā kauja pie Ipras
	Daļa no Rietumu frontes (Pirmais pasaules karš)
	; Vācu diagramma, kurā parādīta jaunā frontes līnija pēc 2. Ipras kaujas
Datums	1915. gada 22. aprīlis – 1915. gada 25. maijs
Vieta	Ipra, Beļģija50°53′58″N 02°56′26″E / 50.89944°N 2.94056°E
Teritoriālās; izmaiņas	Briti atkāpjas uz jaunu aizsardzības līniju 5 kilometrus tuvāk Iprai
Karotāji
Britu impērija Canada Kanāda; Britu Indija; Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste; Francijas Trešā republika Franču Alžīrija; Franču Maroka; Beļģija	Vācijas Impērija
Komandieri un līderi
Horass Smits-Dorjens (aizstāts); Herberts Plammers (1915. gada 6. maijs~); Artūrs Karijs; Henrijs Gabriēls Pucs; Armāns De Keuniks;	Albrehts, Virtenbergas hercogs
Spēks
2 Franču divīzijas; 6 Britu divīzijas;	7 divīzijas
Zaudējumi
Francūži: 2000–3000 līdz 21 973; Briti: 59 275;	35 000+
	Ipra {{Ipra, Beļģijas pašvaldība Flandrijas Rietumflandrijas provincē}}

Otrā kauja pie Ipras (1915. gada 22. aprīlis — 1915. gada 25. maijs) bija kauja starp sabiedroto un Vācijas Impērijas spēkiem Pirmā pasaules kara laikā, kurā vācieši izmantoja ķīmiskos ieročus.

Pirmā gāzes izmantošana vēsturē nesa vāciešiem nelielus panākumus, taču vēlāk Vācijas armijai neizdevās turpināt sākotnējos panākumus. Tika izstrādāti aizsardzības līdzekļi un jauns kaujas atbalsta elements — karaspēka pretķīmiskā aizsardzība. Jau 1915. gadā visvienkāršākos marles pārsējus aizstāja gāzmaskas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu vadība jau kopš 1915. gada marta gatavoja vērienīgu operāciju, lai, izmantojot ķīmiskos ieročus, pārrautu ienaidnieka fronti. Gaidāmajā ofensīvā vācieši plānoja izmantot ķīmisko gāzi. Uzbrukumu bija paredzēts sākt 2. britu armijas un 20. franču korpusa krustpunktā. Vairāku dienu laikā Vācijas ķīmiskie spēki naktī uzstādīja 150 gāzes baterijas. Uz britu karaspēka pozīcijām 22. aprīlī tika izpludinātas 180 tonnas hlora. Dzeltenzaļš mākonis virzījās uz ienaidnieka pozīcijām, kam sekoja vācu kājnieki. Britu karavīri, nebūdami aprīkoti ar aizsardzības līdzekļiem pret gāzi, aizdusa un krita miruši, citi panikā pameta savas pozīcijas, kuras vācu karavīri ieņēma bez cīņas. Tomēr saskaņā ar dažiem ziņojumiem vācu pavēlniecība nebija ņēmusi vērā laikapstākļus, un daļu hlora vējš aiznesa uz vācu karavīru pozīcijām, kā rezultātā saindējās arī tie, kuri nebija uzvilkuši aizsargmaskas (lai gan nav datu par bojāgājušajiem).

No hlora cieta 15 000 cilvēku, no kuriem 5000 nomira. Starp britu un franču karaspēku izveidojās 3,5 kilometrus gara sprauga. Ceļš uz Ipru bija brīvs. Tomēr bez rezervēm vācu pavēlniecība nespēja izmantot situāciju. Ar transportlīdzekļiem un kājām briti un franči izvilka rezerves un atgūva pozīcijas, visi turpmākie vācu karaspēka mēģinājumi izlauzties cauri aizsardzībai bija neveiksmīgi. Briti un franči jau bija aprīkoti ar vienkāršākajiem aizsardzības līdzekļiem pret ķīmiskajiem ieročiem.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādas karavīru kas piedalījās Grāvenstafelas kaujā piemiņai atklāts Sentžuljēnas memoriāls tuvākajā ciemā. Otrās Ipras kaujas laikā pulkvežleitnants Džons Makrejs, M.D., uzrakstīja dzejoli "Flandrijas laukos" karā bojāgājušo piemiņai. Pirmo reiz publicēts avīzē "Punch" 1915. gada 8. decembrī, dzejolis joprojām tiek skaitīts kritušo atceres dienā (Remembrance Day) un piemiņas dienā (Memorial Day).^[1]^[2]