Hlors
| Hlors | |||||
|---|---|---|---|---|---|
|
 |
||||
  Gāzveida hlors pudelē un hlora molekulas struktūrformula ar starpatomu attālumu |
|||||
| Oksidēšanas pakāpes | +7, +6, +5, +4, +3, +1, −1 | ||||
| Elektronegativitāte | 3,16 | ||||
| Blīvums | 3,214 kg/m3 | ||||
| Kušanas temperatūra | 71,6 K (-101,5 °C) | ||||
| Viršanas temperatūra | 239,11 K (-34,04 °C) | ||||
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17. Hlors pieder pie halogēniem un tam piemīt tipiskas nemetālu īpašības. Brīvā veidā hlors ir toksiska, korozīva, relatīvi viegli sašķidrināma gāze, kas sastāv no divatomu molekulām Cl2. Brīvā veidā dabā hlors ir sastopams dažās vulkāniskajās gāzēs. Savienojumu veidā hlors ir sastopams galvenokārt hlorūdeņražskābes (sālsskābes) sāļu (hlorīdu) veidā, gan nogulumos cietā veidā, gan arī izšķīduši jūras ūdenī. Hloram ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no -1 (hlorīdos) līdz +7 (perhlorātos). Pozitīvas oksidācijas pakāpes hloram ir galvenokārt savienojumos ar skābekli un fluoru. Tam ir divi stabili izotopi: hlors-35 un hlors-37.[1]
Hloru 1774. gadā pirmo reizi izolēja zviedru ķīmiķis Karls Šēle (Karl Scheele), bet 1810. gadā sers Hamfrijs Deivijs (Humphry Davy) to izdalīja kā atsevišķu ķīmisko elementu.[1] Hlora nosaukums ir radies no grieķu vārda χλωρóς (khlôros), kas nozīmē "gaiši zaļš".
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Hlora īpašības
Hlors ir dzeltenzaļa gāze ar asu smaku. Tā blīvums ir 3,214 kg/m³. Hlors reaģē ar visiem metāliem un arī ar ūdeņradi.
[izmainīt šo sadaļu] Hlora savienojumi ar skābekli
Savienojumi, kur hlora oksidēšanas pakāpe ir mazāka par +5, parasti ir visai nestabili un ātri sadalās (hlorapskābe, hlorpaskābe un to sāļi). Hlorskābe HClO3 un perhlorskābe HClO4, kā arī to sāļi ir stabilāki un patvaļīgi nesadalās. Tos lieto par oksidētājiem raķešdegvielās un sprāgstvielās.
[izmainīt šo sadaļu] Hlora izmantošana
Pārtikā un citur izmanto nātrija hlorīdu NaCl, ko sauc par vārāmo sāli. Hlora šķidumu ar ūdeni sauc par hlorūdeni. Šāds ūdens tiek izmantots dezinfekcijai, piemēram, ūdens attīrīšanas stacijās un peldbaseinos. Hloru izmanto arī audumu balināšanā un papīra ražošanā. Tas ir arī daudzu medikamentu, krāsvielu, plastmasu un citu vielu sastāvā. Kālija hlorīds (KCl) tiek izmantots kā mēslojums.
 |
Hlors ir ļoti indīga gāze! |
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Uuq | Uup | Uuh | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
