Pārmiju pārveda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mazizmantota pārmija Rīgā, pie TEC I

Pārmiju pārveda (parasti to dēvē vienkārši par pārmiju, kaut gan tehniski pārmija ir pārmiju pārvedas daļa) ir konstrukcija, kas kalpo dzelzceļa vai cita veida sliežu transporta ritošā sastāva pārvirzīšanai no viena sliežu ceļa uz citu. Ar pārmiju pārvedu palīdzību sliežu ceļi sazarojas, savienojas un krustojas.

Virzienu no galvenā ceļa uz vienu no sazarojumiem sauc par pretasmens kustības virzienu, bet pretējo virzienu - par paasmens kustības virzienu. Braucot pretasmens kustības virzienā, ritošais sastāvs tiek novirzīts uz vajadzīgo sānceļu atbilstoši pārmijas asmeņu stāvoklim. Arī paasmens kustības virzienā pārmijai jābūt pārslēgtai atbilstošā stāvoklī, citādi notiek pārmijas uzgriešana - dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums[1], kas var novest pie nopietnas avārijas.

Pretsliede

Pārmijas, ko pārslēdz no centralizētas vadības pults, sauc par centralizētām pārmijām, bet pārslēdzamas ar roku pārvedmehānismu, kas atrodas tieši pie pārmijas - par necentralizētām pārmijām.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārmiju pārvedas galvenās sastāvdaļas:

  • rāmjsliedes - nepārtraukti sliežu pavedieni gar pārmiju pārvedas sāniem (tie ne ar ko neatšķiras no parastām sliedēm un tiek piestiprināti nekustīgi);
  • pārvedas līknes - līdzīgas rāmjsliedēm, bet atrodas pārvedas iekšpusē un savieno asmeņus ar krusteni;
  • pārmija:
    • pārmijas pārvedmehānisms, pārslēdzams ar rokas sviru vai elektromotoru;
    • signāls, kas norāda pārmijas stāvokli; centralizētās pārmijās signalizācijai izmanto speciālu luksoforu;
    • asmeņi - kustīgās sliežu daļas;
    • vilktņi, kas savieno asmeņus savā starpā un ar pārvedas mehānismu;
    • šarnīri asmeņu savienošanai ar pārvedas līknēm;
  • krustenis - konstrukcija, ko liek vietā, kur krustojas sānceļu sliežu pavedieni:
    • krusteņa serde - to uzstāda iekšējo sliežu savienošanās vietā;
    • spārnsliedes - krusteņa daļas, kas atrodas abās pusēs serdei un balsta iekšējo riteni, lai tas vienmērīgi pārietu no serdes uz pārvedas līkni;
    • šaurāko krusteņa daļu, kur spārnsliedes pietuvojas viena otrai, sauc par krusteņa kaklu;
    • krusteņa neitrālā zona ir posms starp serdes smaili un pārvedas līknes sākumu;
  • pretsliedes atrodas iepretim krustenim pie katras rāmjsliedes - tās virza riteņu kustību, tiem ejot pāri krusteņa neitrālajai zonai un novērš vilciena noiešanu no sliedēm šajā brīdī.
Krustenis (redzama smaila serde un spārnsliedes abās serdes pusēs)

Krusteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krusteņi paredzēti, lai ritekļi varētu šķērsot sliežu pavedienu krustošanās vietu zināmā leņķī. Krusteņa marka atkarīga no šī leņķa. Jo šaurākā leņķī krustojas pavedieni, jo lielākā ātrumā vilciens var šķērsot pārmiju. Parasti krusteņi nesatur kustīgas daļas un kustība pāri tiem iespējama jebkurā laikā. Dažreiz izmanto krusteņus ar kustīgām serdes daļām, kas pietuvojas tai spārnsliedei, pa kuru būs kustība. Šādus krusteņus pārslēdz vienlaicīgi ar asmeņu pārslēgšanu. Šādu krusteņu izgatavošana un ekspluatācija ir daudz dārgāka, taču tie ļauj būtiski palielināt vilcienu kustības ātrumu, jo kustīgiem krusteņiem nav neitrālās zonas un nav vajadzīgas pretsliedes.

Latvijā uz platsliežu dzelzceļiem pārsvarā ir sastopamas šādas krusteņu markas:

  • 1/9 — ātrums, novirzoties uz sānu ceļu ne vairāk kā 25 km/h,
  • 1/11 — ātrums, novirzoties uz sānu ceļu ne vairāk kā 40 km/h, atkarībā no sliežu tipa var būt arī 50 km/h, simetriskajām pārmijām 70 km/h,
  • 1/18 — ātrums, novirzoties uz sānu ceļu ne vairāk kā 80 km/h.[2]

Darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemitānu stacijas dzelzceļa pārmijas pie Gaisa tilta Rīgā

Animācija, kas ilustrē pārmiju pārvedas darbības principu:

Funzionamento Deviatoio.gif

A ir galvenais ceļš, B un C - sānceļi. Asmeņi attēloti sarkanā krāsā.

Pārmiju veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Parastās pārmiju pārvedas, kurās viens sliežu ceļš sadalās divos:
    • vienpusīgas pārvedas:
      • taisnās pārvedas, kurās viens ceļš ir pilnīgi taisns;
      • iekšliekuma pārvedas, kurās abi ceļi noliekti uz vienu pusi, bet ar dažādiem rādiusiem;
    • divpusīgas pārvedas:
      • simetriskas pārvedas, kurās abi sānceļi noliecas uz abām pusēm ar vienādiem rādiusiem; tādas pārvedas aizņem vismazāk vietas;
      • nesimetriskas pārvedas ar dažādiem sānceļu rādiusiem.
  • Divkāršas pārvedas, kurās viens ceļš sadalās trijos. Tādās pārmijās ir trīs krusteņi un tās var būt simetriskas vai nesimetriskas.
Krustojuma pārvedas darbības princips
  • Krustojuma pārvedas jeb "angļu pārmijas". Tās atrodas vietās, kur divi sliežu ceļi krustojas šaurā leņķī un ļauj ritošajam sastāvam pāriet no viena ceļa uz otru. Tām ir četri asmeņu komplekti, ko pārslēdz divi mehānismi, un četri krusteņi - divi parastie šaurleņķa un divi speciāli platleņķa jeb divkāršie krusteņi. Šādai pārvedai vajag mazāk vietas, nekā divām parastām pārmijām.[3]
  • Ceļu vienkārši krustojumi - līdzīgi krustojuma pārvedām, bet tiem nav asmeņu. Vienkārši krustojumi neparedz iespēju pāriet no viena ceļa uz otru.
  • Pārmiju ielas - pārmiju pārvedu virknes, kas novietotas ceļā, kam pieslēdzas stacijas parka paralēlie ceļi.
Nometošā pārmija pievedceļā pie Skultes stacijas. Šāda pārmija sastāv tikai no asmeņiem un to mehānisma un paredzēta vagonu nolaišanai no sliedēm avārijas situācijā, lai tie neizraisītu lielāku katastrofu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība
  2. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi, 426. p.
  3. I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 58. lpp.