Pļavas skābene
| Pļavas skābene Rumex acetosa L. | |
|---|---|
 Pļavas skābene (Rumex acetosa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Sūreņu dzimta (Polygonaceae) |
| Ģints | Skābenes (Rumex) |
| Suga | Pļavas skābene (R. acetosa) |
 Pļavas skābene Vikikrātuvē | |
Pļavas skābene (latīņu: Rumex acetosa) ir daudzgadīgs 30 - 100 cm augsts sūreņu dzimtas lakstaugs. Bieži sastopams pļavās, norās, gar ceļmalām. Sakne īsa, bārkšveida. Stumbrs rievains, kails vai pūkains, vienkāršs, reti ar 1 - 2 zariem. Lapas pamīšus, vienkāršas, bultveida, pabiezas, ar turzītē saaugušām pielapēm, 2,5 - 13 cm garas, 15, - 5 cm platas. Rozetes lapas ar gariem kātiem, stumbra lapas sēdošas, daudz mazākas. Lapas plātnes dzīslojums vāji izteikts, mala gluda, pamats bultveida. Turzītes caurspīdīgas, ar bārkstainu vai zobainu malu. Zied no maija līdz jūlijam. Ziedkopa - skraja, zaraina, šaura skara. Ziedi viendzimuma vai divdzimumu, rožaini, zaļgani, iedzelteni vai dažādi vienā ziedkopā, ar kātiņiem. Auglis - brūni melns, spīdīgs riekstiņš, pie pamata ar gaišāku plankumu. Augu nereti arī kultivē. Nektāraugs. Jaunas lapas, ievāktas pirms auga ziedēšanas, lieto uzturā (zupām, saltiem, konservu rūpniecībā). Tautas medicīnā lapas lieto pret skorbutu, mazasinību, ēstgribas veicināšanai, kā žultsdzinēju un diurētisku līdzekli. Pārāk daudz un ilgstoši lietojot, var saindēties - rodas caureja, sirdsdarbības traucējumi, pazemināts asinsspiediens.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pļavas skābene.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |