Pilsētu mēru pakts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pilsētu mēru pakts [1] ir plaša Eiropas kustība, kurā iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, kas savās teritorijās brīvprātīgi apņemas palielināt energoefektivitāti un izmantot atjaunojamos enerģijas avotus. Saskaņā ar šo apņemšanos Pakta parakstītāju mērķis ir ievērot un pārsniegt Eiropas Savienības mērķi samazināt CO2 emisijas līdz 2020. gadam par 20 %.

Pēc Eiropas Savienības Klimata un enerģētikas tiesību akta kopuma pieņemšanas 2008. gadā Eiropas Komisija dibināja Pilsētu mēru paktu, lai apstiprinātu un atbalstītu vietējo pašvaldību centienus ilgtspējīgas enerģijas politikas īstenošanā.

Tā kā Pilsētu mēru paktam piemīt unikāla īpatnība — tā ir vienīgā šāda veida kustība, kas apvieno vietējos un reģionālos dalībniekus Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai,— Eiropas Savienības institūcijas šo iniciatīvu min kā izcilu vairāklīmeņu pārvaldes modeli.[2]

Pilsētu mēru pakta parakstītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jebkura lieluma Eiropas vietējām pašvaldībām — no maziem ciematiem līdz lielpilsētu teritorijām — ir tiesības parakstīt Pilsētu mēru paktu.[3]

Lielpilsētām, mazpilsētām un citām pilsētu teritorijām ir izšķiroša loma klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā, jo tās patērē trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienībā saražotās enerģijas un ir atbildīgas par tikpat lielu CO2 emisiju īpatsvaru. Turklāt vietējām pašvaldībām ir lieliska iespēja mainīt iedzīvotāju attieksmi un vispusīgi risināt klimata un enerģētikas jautājumus, īpaši, saskaņojot sabiedrības un privātās intereses un iekļaujot ar ilgtspējīgu enerģiju saistītos jautājumus vispārīgos vietējās attīstības mērķos.

Pievienošanās Pilsētu mēru paktam vietējām pašvaldībām rada iespēju pastiprināt to teritorijās īstenotās CO2 samazināšanas centienus, gūt labumu no Eiropas atbalsta un atzinības un dalīties pieredzē ar citiem Pakta dalībniekiem.

Formālās saistības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu mēru pakta darbība sniedzas ievērojami tālāk par vienkāršu nodomu paziņošanu. Patiesi, lai sasniegtu pašu izraudzītos augstos CO2 emisiju samazināšanas mērķus, parakstītāji apņemas īstenot virkni pasākumu, piekrīt ziņot par savām darbībām un pakļauties uzraudzībai. Tie apņemas iepriekš noteiktos termiņos:

  • izveidot piemērotas administratīvās struktūrvienības, tostarp atvēlot pietiekamus cilvēkresursus nepieciešamo pasākumu veikšanai;
  • sagatavot bāzes emisiju uzskaiti;
  • iesniegt ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu gada laikā no oficiālas pievienošanās Pilsētu mēru pakta iniciatīvai, iekļaujot tajā konkrētus pasākumus, ar kuru palīdzību paredzēts sasniegt CO2 emisiju samazināšanos līdz 2020. gadam vismaz par 20 %;
  • vismaz reizi divos gados pēc ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna iesniegšanas novērtēšanai, pārraudzībai un pārbaudei iesniegt īstenošanas ziņojumu.

Lai ievērotu nepieciešamību ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādei apvienot vietējos ieinteresētos dalībniekus, parakstītāji apņemas arī:

  • dalīties pieredzē un zinātībā ar pārējām vietējām pašvaldībām;
  • rīkot vietējās enerģētikas dienas, lai palielinātu iedzīvotāju informētību par ilgtspējīgu attīstību un energoefektivitāti;
  • apmeklēt Pilsētu mēru pakta ikgadējās ceremonijas, tematiskos seminārus un diskusiju grupu tikšanās vai veicināt to norisi;
  • informēt par Paktu attiecīgos forumos un īpaši rosināt citus mērus pievienoties Paktam.

Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai sasniegtu un pārsniegtu augstos Eiropas Savienības enerģētikas un klimata mērķus, katrs Pilsētu mēru pakta parakstītājs gada laikā pēc pievienošanās iniciatīvai apņemas izstrādāt ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu (IERP). Šajā pašvaldības padomes apstiprinātajā rīcības plānā aprakstāmas darbības un pasākumi, ko parakstītāji ir paredzējuši veikt, lai izpildītu savas saistības, norādot termiņus un uzticētos pienākumus.

Dažādi tehniska un metodoloģiska atbalsta materiāli (tostarp IERP ceļvedis un šablons[4], ziņojumi par esošajām metodoloģijām un rīkiem utt.) piedāvā praktiskas vadlīnijas un skaidrus ieteikumus visai IERP izstrādes procedūrai. Šīs atbalsta paketes pamatā ir vietējo pašvaldību praktiskā pieredze, kas izstrādāta ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisijas Kopējo pētījumu centru un sniedz Pakta parakstītājiem informāciju par pamatprincipiem un skaidri apraksta, kā pakāpeniski iekļauties Pakta īstenošanā. Visus dokumentus var lejupielādēt tīmekļa vietnes www.eumayors.eu bibliotēkas sadaļā.[5]

Koordinācija un atbalsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pakta koordinatori un atbalstītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pakta parakstītāju rīcībā ne vienmēr ir piemēroti rīki un resursi, lai sagatavotu bāzes emisiju uzskaiti, izstrādātu ar to saistīto Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu un finansētu plānā noradītos pasākumus. Tādēļ provincēm, reģioniem, pašvaldību tīkliem un apvienībām ir liela nozīme, sniedzot parakstītājiem palīdzību to saistību izpildē.

Pakta koordinatori ir dažādu līmeņu (valsts, reģionālā, provinces) valsts pārvaldes iestādes, kas parakstītāju ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādei un īstenošanai nodrošina stratēģiskas vadlīnijas, kā arī finansiālu un tehnisku atbalstu. Komisija nošķir teritoriālos koordinatorus, kas ir decentralizētas administratīvi teritoriālās pārvaldes iestādes, tostarp provinces, reģioni un pašvaldību apvienības, un nacionālos koordinatorus — valsts pārvaldes iestādes, piemēram, nacionālās enerģētikas aģentūras un ministrijas.

Pakta atbalstītāji ir Eiropas, valstu un reģionālie tīkli un vietējo pašvaldību apvienības, kas ar administratīvā atbalsta, saziņas un sadarbības tīklu veidošanas pasākumu palīdzību veicina Pilsētu mēru pakta iniciatīvu un atbalsta tā parakstītāju saistības.

Pilsētu mēru pakta birojs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu mēru pakta birojs vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvošo tīklu konsorcija vadībā Pakta parakstītājiem un ieinteresētajiem dalībniekiem katru dienu sniedz veicināšanas, tehnisku un administratīvu atbalstu. Konsorciju pārvalda asociācija “Energy Cities”, kuru veido CEMR, “Climate Alliance”, “Eurocities” un FEDARENE. Pilsētu mēru pakta birojs saņem finansējumu no Eiropas Komisijas un atbild par iniciatīvas vispārēju koordinēšanu.

Eiropas Savienības institūcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai atbalstītu parakstītāju ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu sīku izstrādi un īstenošanu, Eiropas Komisija ir devusi ieguldījumu finanšu instrumentu, izstrādāšanā, īpašu uzmanību veltot Pilsētu mēru pakta parakstītājiem. Kā piemērus var minēt instrumentu “Eiropas vietējais enerģijas atbalsts” (ELENA), kas izveidots sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un paredzēts liela mēroga projektu atbalstam, un sadarbībā ar Vācijas Attīstības bankas grupu (KfW) nodibinātais instruments ELENA-KfW, kurš piedāvā papildu pieeju mazo un vidējo pašvaldību ilgtspējīgu investīciju apvienošanā.

Bez Eiropas Komisijas palīdzības parakstītājs gūst labumu no pilna institucionāla atbalsta, ko sniedz arī Reģionu komiteja, kas atbalstīja iniciatīvu no tās sākuma, Eiropas Parlaments, kur tika aizvadītas divas pirmās Pakta parakstīšanas ceremonijas, un Eiropas Investīciju banka, kas palīdz vietējām pašvaldībām atklāt to investīciju iespējas.

Kopējais pētījumu centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Komisijas Kopējais pētījumu centrs ir atbildīgs par iniciatīvas tehniskā un zinātniskā atbalsta nodrošināšanu. Kopējais pētījumu centrs cieši sadarbojas ar Pilsētu mēru pakta biroju, lai nodrošinātu parakstītājiem skaidras tehniskās vadlīnijas un šablonus, kas ļauj izpildīt Pilsētu mēru paktā norādītās saistības, kā arī pārraudzīt iniciatīvas īstenošanu un rezultātus.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.eumayors.eu/IMG/pdf/covenantofmayors_text_lv.pdf
  2. Mayors commit to exceeding EU climate goals | EurActiv
  3. Covenant of Mayors - Signatories
  4. http://www.eumayors.eu/IMG/pdf/seap_guidelines_en-2.pdf
  5. Covenant of Mayors - Library

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]