Eiropas Komisija

Eiropas Komisija (saīsinājumā EK, agrāk formāli Eiropas Kopienu Komisija (EKK)) ir Eiropas Savienības (ES) izpildvara, lielākā no ES institūcijām. Tai vienīgajai ir tiesības ierosināt jaunus likumprojektus un citus normatīvos aktus. Komisija sastāv no locekļiem - 27 komisāriem, no kuriem viens ir priekšsēdētājs (kopš 2004. gada novembra Žuze Manuels Barozu no Portugāles). Šos komisārus nominē dalībvalstis (pa vienam no katras ES dalībvalsts) uz pieciem gadiem.

Komisiju apstiprina Eiropas Parlaments. Tas var atlaist Komisiju, izsakot tai neuzticību. Priekšsēdētājam ar pārējo komisāru piekrišanu ir arī tiesības pieprasīt atsevišķu komisijas locekļu atkāpšanos no amata.^[1]

Komisijas darbs[izmainīt šo sadaļu]

Komisāri nepārstāv savas valstis, bet visas Savienības iedzīvotāju kopīgās intereses. Komisāri nedrīkst prasīt vai saņemt jebkādas vadlīnijas no savām valdībām vai citām nacionālām institūcijām, un dalībvalstīm savukārt ir jārespektē Komisijas locekļu neatkarība. Katrs komisārs ir atbildīgs par vairākām jomām, kā arī par vienu vai vairākām no Komisijas „ministrijām”, ko sauc par Ģenerāldirektorātiem. Katrs komisārs uzņemas atbildību par kādu nozari, un vada tas departamentu, kas ir daļa no administratīvas struktūras ar vairākiem tūkstošiem ierēdņu (dažādos līmeņos nodarbināti ap 15 500 darbinieku kā ierēdņi, sekretāri un tulki).

Komisijas uzdevums ir ierosināt jaunus likumprojektus un citus normatīvos aktus, kā arī:

līdzdalība un pārrunas visos normatīvo aktu pieņemšanas posmos;
ES finansu administrēšana;
strukturālo fondu uzraudzība;
sekot līdzi ES likumu pareizai piemērošanai un reaģēt likumu pārkāpšanas gadījumos ;
vest sarunas ar citām valstīm vai starptautiskām organizācijām ES vārdā; u.c. uzdevumi.

Kā arī aizstāvēt Eiropas Savienības kā vienota veseluma intereses.^[1] Institūcija ir atbildīga par likumdošanas piedāvājumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu īstenošanu, Savienības līgumu atbalstīšanu un vispārīgi par Savienības ikdienas ritējumu.^[2]

Prezidenti[izmainīt šo sadaļu]

#	Vārds	Valsts	Amatā no	Amatā līdz	Pārstāvētā partija
1.	Valters Halšteins	Rietumvācija	1958. gada 1. janvāris	1967. gada 30. jūnijs	Kristīgi Demokrātiskā Partija
2	Žans Rejs	Beļģija	1967. gada 2. jūlijs	1970. gada 1. jūlijs	Liberāldemokrātiskā partija
3	Franko Marija Malfati	Itālija	1970. gada 2. jūlijs	1972. gada 1. marts	Kristīgi Demokrātiskā Partija
4	Siko Mansholts	Nīderlande	1972. gada 22. marts	1973. gada 5. janvāris	Sociālistu partija
5	Franks Ksavjērs Ortoli	Francija	1973. gada 6. janvāris	1977. gada 5. janvāris	Kristīgi Demokrātiskā Partija
6	Rojs Dženkinss	Lielbritānija	1977. gada 6. janvāris	1981. gada 19. janvāris	Sociālistu partija
7	Gastons Torns	Luksemburga	1981.gada 20. janvāris	1985. gada 6. janvāris	Liberāldemokrāti
8	Žaks Delors	Francija	1985. gada 7. janvāris	1995. gada 24. janvāris	Eiropas Sociālistu Partija
9	Žaks Santērs	Luksemburga	1995. gada 25. janvāris	1999. gada 15. marts	Eiropas Tautas Partija
–	Manuels Marīns	Spānija	1999. gada 15. marts	1999.gada 17. septembris	Eiropas Sociālistu Partija
10	Romāno Prodi	Itālija	1999. gada 17. septembris	2004. gada 22. novembris	Liberāldemokrāti
11	Žuze Manuels Barozu	Portugāle	2004. gada 22. novembris	mūsdienas	Eiropas Tautas partija