Pokomtuki

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pokomtuki un to kaimiņi ap 1600. g.

Pokomtuki (pazīstami arī kā Pocumtook, Pokamtakuke) ir Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas 17. gs sākumā apdzīvoja mūsdienu Masačūsetsas štata rietumus, kā arī daļu no Konektikutas un Vērmontas štatiem.

Kopskaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1600. g. pokomtuku bija aptuveni 5000. Eiropiešu ievazāto slimību rezultātā un cīņās ar mohaukiem viņu skaits strauji samazinājās. Lielākā daļa pokomtuku gāja bojā Karaļa Filipa karā 1675./76. g. Ap 600 bēgļu liela pokomtuku un nipmuku grupa patvērās starp mahikāņiem Šagtikokas ciematā pie Hudzonas upes. Citi devās uz ziemeļiem pie rietumu abenakiem (sokokiem). 1758. g. Šagtikokas pokomtuki/nipmuki pameta ciematu un pievienojās radiniekiem kuri dzīvoja starp sokokiem. Mūsdienās daudziem Savienoto Valstu un Kanādas abenakiem priekšteči bija arī pokomtuki.

Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmirusī pokomtuku valoda piederēja pie algonkinu valodu saimes austrumalgonkinu atzara un bija līdzīga kaimiņu mahikāņu un vapingeru valodām.

Konektikutas upes baseins Masačūsetsas rietumos, - pokomtuku kādreizējās mājvietas.

Grupas jeb apakšciltis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pokomtuku konfederāciju veidoja desmit apakšciltis, daļu no kurām var uzskatīt par atsevišķām, neatkarīgām konfederācijas ciltīm:

  • agavami (Agawam, Nayusset, nozīmē "upes līkums");
  • maiavaugi (Mayawaug);
  • nameroki (Nameroke);
  • nonotuki (Nonotuck);
  • norvotuki (Norwottuck, Nalvotogy);
  • pasasoki (Pashasock, "sadalītais strauts");
  • pokomtuki;
  • sitiki (Scitico, Squitkko, "upes attekas zeme");
  • skuavkeagi (Skuawkeag, Squaeg, "vieta kur žebērgļot lasi");
  • voronoki (Woronoco, Woronaoke, Woronock).

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pokomtuki dzīvoja vienā no visauglīgākajiem Jaunanglijas apgabaliem. Līdzīgi kaimiņu ciltīm arī pokomtuku pamatnodarbošanās bija zemkopība, - audzēja kukurūzu, pupas, ķirbjus. Meži bija bagāti medījumiem; Konektikutas upes baseins pārpilns zivīm, īpaši pavasaros zivju migrācijas laikā. Konektikutas ("garā upe") upe caur pokomtuku zemēm kalpoja kā svarīgs austrumu - rietumu tirdzniecības ceļš, kas savienoja iekšzemes ciltis ar Atlantijas piekrasti. Pastāvīgo karu dēļ ar mohaukiem lielākā daļa pokomtuku ciematu bija militāri nostiprināti, un, lai kopīgi aizstāvētos, pokomtuku ciltis bija apvienojušās brīvā konfederācijā.