Premonstrieši

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Premontrē abatija ap 1780. gadu

Premonstrieši jeb norbertieši - mūku ordenis ko 1120. gadā dibināja Sv. Norberts ar augustīniešu rēgulu. Ordeņa nosaukums cēlies no ordeņa izcelsmes klostera Praemonstratum, tas ir Pratum monstratum - "(no debesīm) rādītā pļava)", franciski - Premontrē (Prémontré), atrodas Kusī (Coucy) mežā pie Reimsas. Kad 1126. gadā pāvests apstiprināja ordeni, tam bija jau astoņi klosteri. Darbodamies misijas darbā, galvenokārt vendu apgabalos, premonstrieši skaitliski pieauga un izplatījās, viduslaiku beigās tiem bija ap 600 patstāvīgu nometņu 30 iecirkņos.

Premonstriešu ordenis aktīvi iesaistījās arī zemgaļu kristīšanas misijā pēc tam, kad 1228. gada 11. decembrī pāvests Gregorijs IX atļāva Zemgales bīskapam Lambertam no Solrē izraudzīt savam misijas darbam vienu domkungu un vienu laicīgo brāli no katra premonstriešu ordeņa konventa vācu zemēs. Ordeņa pozīcijas Livonijā vēl vairāk nostiprinājās, kad 1229. gadā Magdeburgas domkungs, premonstriešu ordeņa loceklis Nikolajs no Nauenas tika ievēlēts par Rīgas bīskapu. Zemgales bīskapijas kapitulam Mežotnē pāvests piešķīra premonstriešu ordeņa satversmi.

Trīspadsmitā gadsimta beigās premonstriešu stingrā kārtība atslāba. Dažādu reformu mēģinājumu iznākumā 1630. gadā tika izstrādāti jauni statūti, kas pārveidoja ordeņa tradīcijas jezuītu dievbijības un restaurācijas katolicisma garā.

Mūsdienās ordeni pārvalda Premontrē klostera abats un ģenerālkapituls, kas sākumā ik gadus, vēlāk ik pa trim gadiem, un bieži arī vēl retāk sanāca Premontre klosterī. Ordeņa locekļi sadalās kanoniķos, kleriķos, novičos un laju brāļos. Ordeņa locekļu tērps gatavots no baltas vilnas. Sv. Norberts nodibināja arī savā laikā diezgan izplatīto premonstriešu sieviešu ordeni, kas sākotnēji dibināja savas nometnes vīriešu klosteru tuvumā un bija no tiem atkarīgas, vēlāk sāka veidot patstāvīgus sieviešu klosterus. Premonstriešiem ir arī savs terciāriešu ordenis.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]