Prickera balva

Vikipēdijas lapa
Prickera balvas medaļas priekša.

Prickera balva ir apbalvojums arhitektūrā. Tā ir viena no nozīmīgākajām balvām arhitektūrā, bieži tiek uzskatīta par arhitektūras Nobela prēmiju. Prickera balva tiek pasniegta kopš 1979. gada, to pasniedz par panākumiem bagātu karjeru arhitektūrā.

Balvu iedibināja Džejs Prickers ar savu sievu Sindiju. Par pirmo Prickera balvas ieguvēju kļuva Filips Džonsons. 2004. gadā balvu ieguva pirmā sieviete — Zaha Hadīda. 2010. gada balvas ieguvējs Ruje Nišizava 44 gadu vecumā kļuva par jaunāko šīs balvas ieguvēju. Katrs Prickera balvas ieguvējs saņem 100 tūkstošu ASV dolāru lielu prēmiju, sertifikātu un kopš 1987. gada arī bronzas medaljonu. Balvas ieguvēju katru gadu nosaka piecus līdz deviņus cilvēkus liela žūrija. Balvai var pieteikties un var tikt pieteikts jebkurš licencēts arhitekts. Piemēram, 1988. gadā balvai sevi nominēja Gordons Bunšafts un pēc tam to arī saņēma.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]