Priežu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Priežu dzimta
kalnu priede (Pinus mugo)
kalnu priede (Pinus mugo)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Kailsēkļi (Pinophyta)
Klase Skujkoku klase (Pinopsida)
Rinda Priežu rinda (Pinales)
Dzimta Priežu dzimta (Pinaceae)

Priežu dzimta (latīņu: Pinaceae) - sugām bagātākā skujkoku dzimta. Pazīstamākās ģintis - baltegles (Abies), duglāzijas (Pseudotsuga), egles (Larix), hemlokegles (Tsuga) un priedes (Pinus). No ~110 pasaulēs zināmām priežu sugām Latvijā savvaļā sastopama vienīgi parastā priede (Pinus sylvestris). Parastā priede veido lielāko daļu Latvijas mežu. Otrā priežu dzimtas suga Latvijā ir parastā egle (Picea abies). Pārējās priežu dzimtas sugas pie mums ir introducētas. Vairākas svešzemju sugas stādītas ne tikai parkos un apstādījumos, bet arī mežu kultūrās, piemēram, Japānas lapegle (Larix kaempferi), Eiropas lapegle (Larix decidua), Sibīrijas lapegle (Larix sibirica) un zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziesii). Kalnu priede (Pinus mugo) un Benksa priede (Pinus banksiana) vietām ir stādīta kāpu nostiprināšanai. Dekoratīvi, bet lēnaudzīgi koki ir hemlokegles, no kurām Latvijā biežāk tiek audzēta Kanādas hemlokegle (Tsuga canadensis). Baltegļu sugas daudz ir stādītas parkos un apstādījumos, no tām biežāk stādītas un izturīgākas - Sibīrijas baltegle (Abies sibirica), balzama baltegle (Abies balsamea), vienkrāsas baltegle (Abies concolor). No eksotiskākiem priežu dzimtas augiem Latvijā mēģināts ieaudzēt Ķīnas zeltlapegli (Pseudolarix amabilis), kas ir vienīgā suga savā ģintī. Priežu dzimtas augiem liela saimnieciskā nozīme, tos izmanto koksnes un dažādu vielu ieguvei, medicīnā.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priežu dzimta (Pinaceae)