Raķete
Raķete ir lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas. Raķetes var lidot ne tikai atmosfērā, bet arī vakuumā.
Mūsdienu raķetēs izmanto ķīmiskos raķešdzinējus, kuriem degvielas veids var būt gan šķidrā, gan cietā veidā. Raķetē ir degvielas un oksidētāja tvertnes (cietās degvielas gadījumā abas komponentes ir samaisītas kopā). Raķešdzinēja degšanas kamerā notiek degvielas un oksidētāja kīmiska reakcijas, kuras rezultatā izdalās gāzes, radot reaktīvo plūsmu, kas paātrinās sprauslā, un tiek izsviestas no raķetes. Šo gāzu atgrūšanās no sprauslas sieniņām ļauj raķetei kustēties uz priekšu (skatīt trešo Ņūtona likumu).
Satura rādītājs |
Vēsture[izmainīt šo sadaļu]
Raķetes bija pazīstamas jau pirms 2000 gadiem Ķīnā.
Raķešu pielietojums mūsdienās[izmainīt šo sadaļu]
Militārajā jomā[izmainīt šo sadaļu]
Raķetes ar lielo kustības ātrumu, salīdzinot ar citiem lidaparātiem, ir radušas pielietojumu militārajā jomā, lai īsā laikā uz vajadzīgo mērķi nogādātu kaujas galviņu, pat uz citu kontinentu.
Tiek izmantoti šādi raķešieroči:
- ballistiskā raķete,
- signālraķete,
- spārnotā raķete,
- starpkontinentālā ballistiskā raķete,
- stratēģiskā raķete,
- taktiskā raķete
- zenītraķete.
Kosmonautikā[izmainīt šo sadaļu]
Raķetes spēja kustēties bezgaisa telpā radīja iespēju derīgo kravu nogādāt Zemes orbītā, kā arī uz citam planētām.
Skatīt nesējraķete.
Zinātnē[izmainīt šo sadaļu]
Raķetes, kuras nav tik jaudīgas kā nesējraķetes, neieiet orbītā, bet veic suborbitālu lidojumu un nokrīt uz zemes. Tās ir arī lētākas. Šādu raķešu augšdaļā izvieto instrumentus un izmanto meteoroloģijā, atmosfēras augšējo slāņu un kosmiskās telpas izpētei, bioloģiskos ekeperimentos, tehnoloģiskos eksperimentus u.c.
