Salemas raganu prāva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Salemas karte, 1692. g.
Salemas tiesas zāle (1876. gada ilustrācija)

Salemas raganu prāva (angļu: Salem witch trials) bija virkne tiesas prāvu ASV, Jaunanglijā (Masačūseta) 1692.—1693. gadā, kurā par buršanos 19 apsūdzētās un apsūdzētie tika notiesāti uz nāvi, viens nogalināts ar akmeņiem, aptuveni 150 ieslodzīti (vairāki ieslodzījumā mira), vienu ar tiesas spriedumu pārdeva verdzībā, viens izbēga.

Apsūdzības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunanglija bija Eiropas puritāņu apmešanās vieta, un līdzi ar tiem nāca gan pirmajiem reformatoriem raksturīgais fanātisms, gan reliģiskā neiecietība, gan burvju un raganu vajāšana. Likumīgu to padarīja Anglijas karalistē puritāņu 1641. gadā pieņemtais likums, kas buršanos pielīdzināja smagākajai kriminālnoziegumu kategorijai.

1692. gada janvārī Salemas miesta mācītāja Semuela Perisa (Samuel Parris) meita un māsasmeita - 9 gadus vecā Elizabete Perisa (Elizabeth Parris) un 11 gadus vecā Abigaila Viljamsa (Abigail Williams), - piepeši it kā saslimušas: būdamas fiziski labā formā, meitenes ik pa brīdim pārņēma histērija, viņas panikā slēpās aiz mēbelēm, ieņēma dīvainas pozas. Sūdzējās par sāpēm un bailēm. Kad mācītājs sāka lūgt Dievu par bērnu veselību, abas meitenes demonstratīvi spieda ciet ausis. Miesta ārsts Viljams Grigs (William Griggs) noteica kaites cēlini: raganas burvestības (te viņš pamatojās uz Kotona Matera (Cotton Mather ) 1689. gadā izdoto pētījumu "Memorable Providences Relating to Witchcrafts and Possessions", kurā bija aprakstīts līdzīgs gadījums Bostonā 1688. gadā, kad par līdzīgu bērnu noburšanu tika pakārti laulāts īru pāris, burvis un ragana). Meitenes uzreiz norādīja uz raganu: tā bija Perisa virtuvene verdzene Tituba. Tuvākajās dienās ar līdzīgiem simptomiem sasirga abu meiteņu sirdsdraudzene, 12 gadus vecā Anna Putnama (Ann Putnam).

Balstoties uz meiteņu liecībām un norādēm, 1692. gada 1. martā tika arestētas 3 raganas: Tituba, Sāra Guda (Sarah Good) un Sāra Osborna (Sarah Osborne). Visas trīs izskatījās pēc raganām - bija pavecas, vientuļas, kašķīgu raksturu, reti apmeklēja baznīcu. Tuvākajās dienās tika arestēti vēl vairāki cilvēki: 4 gadus vecā Doroteja Guda (Dorothy Good ), kura paziņoja, ka esot ragana un vēloties pie mammas (šī iespēja netika liegta - meitenīte tika aizvesta uz cietumu), Marta Koreija (Martha Corey), kura atklāti apšaubīja raganu upuru liecības un apgalvoja, ka skuķi visu izdomājuši, Rebeka Nurse (Rebecca Nurse) un Reičela Klintona (Rachel Clinton). Aprīlī tika arestētas Sāra Kloisa (Sarah Cloyce, Rebekas Nurses māsa), Elizabete un Džons Proktori (Proctor), Martas Koras vīrs Žils Koreijs (Giles Corey) un vēl virkne ļaužu, t.sk. nu jau bijušais mācītājs Džordžs Berouzs (Reverend George Burroughs). 10. maijā Sāra Osborna ieslodzījumā nomira.

Tiesa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācītājs Semuels Periss (1653.-1720.)

1692. gada maijā sākās tiesas process (Court of Oyer and Terminer). Par tiesas priekšsēdētāju gubernators iecēla Viljamu Stautonu (Chief Magistrate William Stoughton).

Visa tiesa balstījās uz meiteņu aculiecībām, kuras ar katru tiesas sēdi kļuva aizvien plašākas un detaļām bagātākas. Savukārt lielākā tiesas problēma bija definēt, vai Sātans spēj izmantot cilvēku bez tā piekrišanas, vai tomēr cilvēkam jāpiekrīt darījumam ar Nelabo.

2. jūnijā tiesa atzina par vainīgu burvestībās, raganismā un sakaros ar nelabo vienu no gados vecākajām apsūdzētajām, Brigitu Bišopu (Bridget Bishop), kurai 10. jūnijā izpildīja nāvessodu pakarot. Kā informēja liecinieces, pakārtās raganas gars rādījies viņām sapnī. 19. jūlijā pakāra Rebeku Nersu, Sāru Gudu un vēl vairākas apsūdzētās. 19. augustā pakāra mācītāju Berouzu un vēl vairākas apsūdzētās. 19. septembrī 80 gadus vecajam fermerim Žilam Koreijam, kurš atsacījās runāt ar tiesu un liecināt, piemēroja īpašu procedūru Nelabā izdzīšanai, lai tas atstātu nelaimīgo un apsūdzētais varētu liecināt: zemē noguldītajam Žilam virsū sakrāva akmens grēdu, kuras smagumam bija "jāizspiež" Sātanu no burvja ķermeņa. Diemžēl Žils nomira, pirms Sātans bija evakuējies. 22. septembrī pakāra 8 apsūdzētos, t.sk. Martu Koreiju.

Tiesas process skāra ne tikai Salemas miesta iedzivotājus, bet arī citu apkaimes miestu un pilsētu - Topsfeldas, Andoveras un arī Bostonas, - pilsoņus. Liecinieces Elizabete, Abigaila un Anna tika uzaicinātas arī citās prāvās kā ekspertes un raganu atpazinējas.

Tiesu debašu ietvaros pret procesa kārtību sāka protestēt vairāki sabiedrībā populāri teologi, t.sk. Inkriss Maters (Increase Mather), Harvardas koledžas direktors, apgalvojot, ka nedrīkst par pilnvērtīgām un vainu apstiprinošām liecībām uztvert vīzijas, jo Sātans var parādities vīzijā kā ļoti pozitīvs tēls, lai ar viltu piedabūtu apmelot nevainīgos. Gubernators Džozefs Dudlijs (Joseph Dudley), iepazinies ar šo Matera seniora viedokli, lika apturēt arestus un atbrīvot pēdējos 30 aizturētos (kuri bija arestēti tieši uz vīziju pamata).

1693. gada maijā gubernators apturēja tiesas procesus un apžēloja visus aizturētos. 1697. gadā tiesneši oficiāli atzina, ka tiesa kļūdījusies. 1702. gadā visi šī procesa spriedumi tika anulēti kā nelikumīgi. 1706. gadā aktīvākā lieciniece Anna Putnama atzina, ka Sātans viņu maldinājis, liekot apsūdzēt nevainīgus cilvēkus.

Skaidrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gan pēc tiesas prāvām, gan mūsdienās meklēti daudzi skaidrojumi, sākot ar halucigēno vielu iedarbību (rudzu maizes pelējuma sēnīte Claviceps purpurea), encefalīta formu (encephalitis lethargica), ko pavadījušas vīzijas. Taču pēdējā laikā dominē viedoklis, ka tas visticamāk ir t.s. pusaudžu uzmanības deficīta sindroms un dzīva fantāzija (ko bagātinājusi sabiedrības hiperreliģiozā atmosfēra) - pusaudzes, iespējams, bija sajūsmā, ka pieaugušie viņas pirmo reizi mūžā uzklausa, aicina uz tiesas sēdēm, ka viņu varā ir cilvēku likteņi (bet par sekām šādā vecumā reti kurš pusaudzis spējīgs aizdomāties).

Salemas prāvu atspoguļojums mākslā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Henrija Longfello (Henry Wadsworth Longfellow) drāma "Traģēdija Jaunanglijā" (The New England Tragedies, 1868.)
  • Artūra Millera (Arthur Miller) luga "Sūrais pārbaudījums" (The Crucible, 1953.), un kinofilma pēc lugas motīviem (1996. - galv. lomā Vinona Raidere, Winona Ryder)
  • Robina Kuka romāns "Riska robeža" (Acceptable Risk, 1995.)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aronson, Marc. Witch-Hunt: Mysteries of the Salem Witch Trials. Atheneum: New York. 2003. ISBN 1-4169-0315-1
  • Boyer, Paul & Nissenbaum, Stephen. Salem Possessed: The Social Origins of Witchcraft. Harvard University Press: Cambridge, MA. 1974. ISBN 0-674-78526-6
  • Boyer, Paul & Nissenbaum, Stephen, eds.. Salem-Village Witchcraft: A Documentary Record of Local Conflict in Colonial New England. Northeastern University Press: Boston, MA. 1972. ISBN 1-55553-165-2
  • Breslaw, Elaine G.. Tituba, Reluctant Witch of Salem: Devilish Indians and Puritan Fantasies. NYU: New York. 1996. ISBN 0-8147-1307-6
  • Brown, David C.. A Guide to the Salem Witchcraft Hysteria of 1692. David C. Brown: Washington Crossing, PA. 1984. ISBN 0-9613415-0-5
  • Demos, John. Entertaining Satan: Witchcraft and the Culture of Early New England. New York: Oxford University Press, 1982. ISBN 0-19-517483-6
  • Godbeer, Richard. The Devil's Dominion: Magic and Religion in Early New England. Cambridge University Press: New York. 1992. ISBN 0-521-46670-9
  • Hansen, Chadwick. Witchcraft at Salem. Brazillier: New York. 1969. ISBN 0-8076-1137-9
  • Hill, Frances. A Delusion of Satan: The Full Story of the Salem Witch Trials. Doubleday: New York. 1995. ISBN 0-306-81159-6
  • Hoffer, Peter Charles. "The Salem Witchcraft Trials: A Legal History". University of Kansas: Lawrence, KS. 1997. ISBN 0-7006-0859-1
  • Karlsen, Carol F. The Devil in the Shape of a Woman: Witchcraft in Colonial New England. New York: Vintage, 1987. [This work provides essential background on other witchcraft accusations in 17th century New England.] ISBN 0-393-31759-5
  • Lasky, Kathryn. Beyond the Burning Time. Point: New York, NY 1994 ISBN 0-590-47332-8
  • Le Beau, Bryan, F. The Story of the Salem Witch Trials: `We Walked in Coulds and Could Not See Our Way`. Prentice-Hall: Upper Saddle River, NJ. 1998. ISBN 0-13-442542-1
  • Mappen, Marc, ed. 'Witches & Historians: Interpretations of Salem. 2nd Edition. Keiger: Malabar, FL. 1996. ISBN 0-88275-653-2
  • Miller, Arthur. The Crucible — a play which compares McCarthyism to a witch-hunt. ISBN 0-14-243733-6
  • Norton, Mary Beth. In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692. New York: Random House, 2002. ISBN 0-375-70690-9
  • Reis, Elizabeth. Damned Women: Sinners and Witches in Puritan New England. Cornell University Press: Ithaca, NY. 1997. ISBN 0-8014-8611-4
  • Roach, Marilynne K. The Salem Witch Trials: A Day-To-Day Chronicle of a Community Under Siege. Cooper Square Press, 2002. ISBN 1-58979-132-0
  • Robinson, Enders A. The Devil Discovered: Salem Witchcraft 1692. Hippocrene: New York. 1991. ISBN 1-57766-176-1
  • Robinson, Enders A. Salem Witchcraft and Hawthorne's House of the Seven Gables. Heritage Books: Bowie, MD. 1992. ISBN 1-55613-515-7
  • Rosenthal, Bernard. Salem Story: Reading the Witch Trials of 1692. Cambridge University Press: New York. 1993. ISBN 0-521-55820-4
  • Sologuk, Sally. Diseases Can Bewitch Durum Millers. Milling Journal. Second quarter 2005.
  • Spanos, N. P., J. Gottlieb. "Ergots and Salem village witchcraft: A critical appraisal". Science: 194. 1390-1394:1976.
  • Starkey, Marion L. The Devil in Massachusetts'.' Alfred A. Knopf: 1949. ISBN 0-385-03509-8
  • Trask, Richard B. `The Devil hath been raised`: A Documentary History of the Salem Village Witchcraft Outbreak of March 1692. Revised edition. Yeoman Press: Danvers, MA. 1997. ISBN 0-9638595-1-X
  • Upham, Charles W. Salem Witchcraft. Reprint from the 1867 edition, in two volumes. Dover Publications: Mineola, NY. 2000. ISBN 0-486-40899-X
  • Weisman, Richard. Witchcraft, Magic, and Religion in 17th-Century Massachusetts. University of Massachusetts Press: Amherst, MA. 1984. ISBN 0-87023-494-3
  • Wilson, Jennifer M. Witch. Authorhouse, Feb. 2005. ISBN 1-4208-2109-1
  • Wilson, Lori Lee. The Salem Witch Trials. How History Is Invented series. Lerner: Minneapolis. 1997. ISBN 0-8225-4889-5
  • Woolf, Alex. Investigating History Mysteries. Heinemann Library: 2004. ISBN 0-431-16022-8
  • Wright, John Hardy. Sorcery in Salem. Arcadia: Portsmouth, NH. 1999. ISBN 0-7385-0084-4