Sauls

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Izraēlas karalistes karali. Par alpīnistu skatīt rakstu Imants Zauls.

Zauls, arī Sauls (jeb Sha'ūl t.i. "patapinātais") (1079. gads p.m.ē - 1007. gads p.m.ē) bija pirmais Bībelē aprakstītais Izraēlas karalistes karalis (valdīja 1047. - 1007. gados p.m.ē). Par viņu ir rakstīts Pirmajā Samuēla grāmatā.

Pirmais karalis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dāvids spēlē Saulam (Juliusa Kronberga glezna (1885. gads)).

Zauls bija Kiša dēls no Benjamiņa cilts. Saskaņā ar Pirmo Samuēla grāmatu, Zauls, kopā ar savu kalpu tika sūtīts meklēt sava tēva noklīdušās ēzeļu mātes. Galu galā Sauls un viņa kalps nonāca Cūfas zemē, netālu no Samuēla mājas Rāmā. Tad Zauls ierosināja atgriezties mājās pēc triju dienu neauglīgiem meklējumiem, bet viņa kalps piedāvāja vispirms griezties pie kāda godājama vīra (gaišreģa), sakot: „viss, ko vien viņš saka, tas noteikti piepildās”(1. Sam. 9:6). Tā šie divi satika Samuēlu, kurš slepeni svaidīja Zaulu par ķēniņu visam Israēlam. Pēc tam kad Zauls bija atgriezies mājās, Samuēls sasauca tautas sapulci Micpā, kuras laikā Zauls kļuva par pirmo Izraēlas karalistes ķēniņu. Nedaudz vēlāk Sauls vadīja israēliešu karapulkus pret amoniešiem (amonītiem), kurus viņi sakāva pie Jabešas Gileādā, tāda veidā Zauls apstipriāja savu ķēniņa stāvokli. Tad Zauls un viņa dēls Jonatāns uzsāka karu pret filistiešiem (feniķiešiem). Zauls vilcinājās uzsākt karadarbību pret daudz pārākiem filistiešu spēkiem pie Mikmašas, tāpēc Samuēls bija pasludinājis viņam, ka Zaula vietā Dievs ir izredzējis citu viņa vietā. Kamēr Zauls joprojām vilcinājās, Jonatāns bez tēva ziņas, bija negaidīti uzbrucis filistiešiem un pārsteidzis tos. Vēlāk Zauls izmantoja filistiešu radušos apjukumu un sakāva tos.

Tad Zauls uzsāka karu pret amalekītiem. Pēc uzvaras Zauls atteicās nogalināt amalekītu karali Agagu un iznīcināt viņa īpašumu, kā Samuēls bija licis darīt. Tad Samuēls atņēma savu svaidījumu Zaulam un deva to citam - Dāvidam. Turpmāk Samuēls vairs nebija Zaula padomdevējs.

Kopš šī brīža, stāstā par Izraēla ķēniņiem parādās Dāvids, gans no Jūdas cilts. Dāvids tika sūtīts mierināt Zaulu ar savu arfas spēli, pēc tam kad Zaulam tika atņemts ķēniņa svaidījums. Trīs gadus vēlāk, kad sākās jauns filistiešu iebrukums, Dāvids piesaistīja Zaula uzmanību ar to, ka bija divkaujā ar lingu nogalinājis filistiešu milzi Goliātu no Gātas pilsētas. Tam sekoja atkārtota filistiešu sakāve.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dāvids apprecēja Zaula meitu Mihalu, bet Zaula dēls Jonatāns ar Dāvidu bija kļuvuši par tuvākajiem draugiem. Zauls drīz kļuva greizsirdīgs pret Dāvidu par tā uzvarām kaujās un mīlestību tautā, vairākas reizes mēģināja Dāvidu nogalināt, tomēr tas neizdevās un Dāvids aizbēga slēpties kalnos.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drīz pēc tam Zauls atkal pulcināja izraēliešus kaujā pret filistiešiem pie Gilboas. Pirms kaujas Zauls nogāja pie zīlnieces no En-Doras pilsētas, lūgt lai tā izsauc Samuēla garu. Samuēls viņam paredzēja, ka izraēlieši tiks sakauti, viņš pats, kā arī viņa trīs dēli — Jonatāns, Abinadabs un Malhišs būs nogalināti. Saskaņā ar Bībeli, Zauls, redzēdams, ka kauja ir zaudēta, izdarīja pašnāvību — „Kad kauja iedegās ap pašu Zaulu un strēlnieki vērsa savus stopus tieši pret viņu, tad viņš tika smagi ievainots. Un Zauls pavēlēja savam ieroču nesējam: "Izvelc savu zobenu no maksts un nodur ar to mani, iekams šie neapgraizītie nāk un mani nodur, lai tie neliek mani apsmieklā!" Bet viņa ieroču nesējs negribēja to darīt, jo viņš ļoti bijās. Tad Zauls ņēma zobenu un metās uz tā. Kad viņa ieroču nesējs redzēja, ka Zauls bija miris, tad arī tas metās uz savu zobenu un nomira līdz ar viņu. Un tā krita tanī pašā dienā gan Zauls, gan viņa trīs dēli, gan viņa ieroču nesējs un visi viņa vīri.”(1. Sam. 31:3-6)