Bībele
Bībele (senebreju: תנ״ך tanakh, grieķu: ἡ Βίβλος hē biblos) ir vārds, kuru izmanto jūdi un kristieši savu kanonisko svēto tekstu apzīmēšanai.
Jūdu un kristiešu Bībele ir vairāku atsevišķu senu reliģisko tekstu apkopojums. Gan jūdi, gan kristieši attiecas pret Bībeli kā pret Dieva vārdu.
Jūdu Bībele tiek saukta par Tanakh (pēc tās trīs daļu nosaukumu pirmajiem burtiem: Torah — "Mācība", Nevīīm — "Pravieši", Ketūvīm — "raksti"), un tā ietver 24 grāmatas.
Kristieši atsaucas uz Bībeli kā grāmatu, kura iekļauj Veco Derību (grāmatas par jūdu tautas dzīvi un attiecībām ar Dievu pirms mūsu ēras) un Jauno Derību (grāmatas, kuras stāsta par Jēzus dzīvi, kā arī apustuļu vēstules un Jāņa atklāsmes grāmatu). Jaunajā Derībā tiek pausts Jēzus evaņģēlijs jeb labā vēsts par to, ka Dievs mīl ikvienu cilvēku un aicina cilvēku atgriezties pie Viņa. Vecā Derība ir daudz citēta Jaunajā Derībā.
Bībele ir visizplatītākā grāmata pasaulē. Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2100 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Uzskata, ka kopš 1815. gada ir pārdoti vairāk nekā 5 miljardi Bībeles kopiju.
Tādēļ, ka kristietības paustajām idejām ir bijusi vadoša loma uz Eiropas sabiedrību kopš vēlīnās Romas laikmeta līdz Apgaismības laikmetam, Bībele ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu. Apgaismības laikmets un zinātnes revolūcija Eiropā un Amerikā radīja skeptisku attieksmi pret Bībeles dievišķo izcelsmi un vēsturisko precizitāti. Tomēr Bībele ir spēcīgs vēstures dokuments, kuru arī pamato materiālie (piemēram, arheoloģiskie) un nemateriālie (piemēram, vēsturisko dokumentu uzticamības izvērtēšanas kritēriji) pierādījumi.
Satura rādītājs |
Bībele latviski [izmainīt šo sadaļu]
Latviski visu Bībeli pirmoreiz iztulkoja Ernsts Gliks, Alūksnes luterāņu draudzes mācītājs, 1685. gadā. Šis tulkojums publicēts daudz reižu, vairākkārt rediģēts. Par pēdējo šā tulkojuma redakciju var uzskatīt 1965. gada Londonas tulkojumu (tulkojums tika iesākts jau Latvijā 1931. gadā), tā galvenais valodas redaktors bija profesors Ernests Blese. Šis tulkojums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas publicēts arī Latvijā 1997. gadā. Šajā izdevumā vairs netiek lietoti pirmskara un trimdas latviešu sabiedrībā ierastie "ch" un "ŗ". 1995. gadā Latvijas Bībeles biedrība uzsāka darbu pie jauna Bībeles tulkojuma. 1999. gadā izdoti Evaņģēliji un Apustuļu darbi, 2001. gadā — Vēstules un Jāņa atklāsmes grāmata, 2007. gadā — visa Jaunā Derība. Izdevniecība "Zinātne" izdevusi vairākas Vecās Derības grāmatas atsevišķos izdevumos. 2005. gadā LBB izdevusi Deiterokanoniskās grāmatas, ko dažas Baznīcas atzīst par autoritatīviem tekstiem. 2012. gadā izdots pabeigts LBB jaunais Bībeles tulkojums. Tas izdots divos salikumos - ar un bez Deiterokanoniskajām grāmatām.[1]
Bībeles grāmatas [izmainīt šo sadaļu]
Bībele sastāv no vairākām tematiski sakārtotām grāmatām.
| Likumu grāmatas | Vēstures grāmatas | Dzejas un gudrības grāmatas | Praviešu grāmatas |
|---|---|---|---|
| Pirmā Mozus grāmata | Jozuas grāmata | Ījaba grāmata | Jesajas grāmata |
| Vēstures grāmatas | Vēstules | Pravieša grāmata |
|---|---|---|
| Mateja evaņģēlijs | Pāvila vēstule romiešiem
Pāvila 1. vēstule korintiešiem Pāvila 2. vēstule korintiešiem Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem |
Jāņa atklāsmes grāmata |
Kļūdas Bībeles tekstā [izmainīt šo sadaļu]
Dažos tulkojumos ir minēts, ka Ieva deva Ādamam nogaršot ābolu, tomēr vietā, kur norisinās šī darbība, ir tāda klimatiskā josla, kur ābeles neaug. Turklāt pēc augļa apēšanas viņi piesedzās ar vīģes lapām, nevis ābeles lapām. Teksts liecina, ka bija aizliegts ēst laba un ļauna atzīšanas koka augļus.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Dažās dienās izpirkta visa jaunā Bībeles tulkojuma tirāža tvnet.lv 17.10.2012.