Savannas zebra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Savannas zebra
† Equus burchelli (Gray, 1824)
Savannas zebra
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Zirgu dzimta (Equidae)
Ģints Zirgi (Equus)
Apakšģints Zebras (Hippotigris)
Suga Līdzenumu zebra (Equus quagga)
Pasuga Savannas zebra (Equus burchelli)

Savannas zebra (Equus burchelli) ir zirgu dzimtas (Equidae) līdzenumu zebru (Equus quagga) viena no pasugām, kas mūsdienās ir izmirusi. Tā dzīvoja Āfrikas dienvidaustrumu savannu teritorijās, sākot ar Etiopijas dienvidiem līdz Dienvidāfrikas austrumiem, daļēji apdzīvojot arī Angolu.

Kādreiz Āfrikas savannā bija tūkstošiem savannas zebru, bet ap 1910. gadu situācija mainījās[1]. Intensīvas zebru medības un lauksaimniecības attīstība ir novedusi pie situācijas, ka tikai dažus eksemplārus var mūsdienās saukt par "tīrasiņu" savannas zebrām. Ir uzskats, ka 1918. gadā Berlīnes zoodārzā ir nomirusi pēdējā savannas zebra[2], tomēr arī mūsdienās fotogrāfiem ir izdevies nofotogrāfēt savannas zebras[3]. Āfrikas pētnieki Grovs un Bells savā 2004. gada publikācijā ir nosaukuši savannas zebru par "spoku". Autori, pētot āfrikāņu nomedīto dzīvnieku ādas, to vidū ir atklājuši arī tipiskās, gaišās savannas zebru ādas[1]. Pētot Čapmana zebras DNS, ir secināts, ka savannas zebra ir Čapmana zebru paveids[4], tādēļ teorētiski, selekcionējot gaišākos eksemplārus, dabai var atgriezt savannas baltās zebras[5]. Tas arī izskaidro baltā spoka esamību joprojām mūsdienās.

Izskats un ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zebru tēviņi un mātītes ir līdzīgi augumā un svarā. To augstums skaustā ir 1,40 m, svars 290-340 kg[6]. Zebru ērzeļiem parasti ir masīvāks kakls nekā ķēvēm. Savannas zebrām ir raksturīgas brūnganas strīpas starp melni-baltajām strīpām. Strīpu raksts var būt ļoti dažāds, bet uz kājām un vēdera tas izzūd. Ķermeņa pamatkrāsa ir krēmīgi balta, reizēm var pat būt viegli rūsgana[5].

Savannas zebras pamatā uzturas klajās un īsas zāles savannu teritorijās[6], bet tās mēdz ieklīst arī teritorijās ar garu zāli un mežos. Zebras parsti ir pirmās, kas apgūst jaunas ganību vietas, savannu zebrām seko gnū antilopes un gazeles. Tuvojoties naktij, zebras cenšas atgriezties vietās, kur zāle ir īsa un kur var tālu redzēt. Tās var noiet pat 17 km, lai atgrieztos drošākā vietā[7]. Barā, kamēr lielākā daļa zebru guļ, neliela grupa zebru paliek nomodā un uzrauga teritoriju, vai tai netuvojas plēsīgie dzīvnieki[6]. Nakts laikā sargu grupa nomainās.

Savannas zebras ir ļoti sociālas, tās dzīvo nelielās ģimenēs, kas sastāv no ērzeļa un dažām ķēvēm ar jaunākajiem kumeļiem. Starp harēma ķēvēm ir stingra hierarhija. Ērzelis sargā savu harēmu no citiem ērzeļiem un plēsīgajiem zvēriem. Kad ģimene dodas meklēt jaunas ganību vietas vai ūdeni, ceļu izvelas un grupu vada alfa ķēve. Gājienu noslēdz ērzelis, uzraugot apkārtni pret briesmām. Ganoties harēmi bieži apvienojas lielākos baros gan savā starpā, gan ar gnū antilopēm.

Ķēves dzimumbriedumu sasniedz apmēram 3 gadu vecumā, bet ērzeļi 6 vai pat vairāk gadu vecumā. Kad jauna zebru ķēve pirmo reizi meklē partneri, par viņu var sakauties līdz pat 18 ērzeļu[7]. Ķēves iznēsā kumeļu apmēram 12 mēnešus, parasti piedzimst viens kumeļš katru gadu. Kumeļi savannas zebrām dzimst visu gadu, bet visvairāk tie dzimst lietus sezonā Decembrī un Janvārī[6]. Māte vairākas dienas sargā jaundzimušo atsevišķi no bara, kamēr mazais kumeļš iemācās atpazīt savu māti pēc smaržas, izskata un balss. Tieši šajā laikā, kamēr kumeļš nav bara aizsargāts, mirst visvairāk jauno zebrēnu, lauvu un hiēnu nomedīti.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]