2006. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 2003 2004 2005 - 2006 - 2007 2008 2009 |
| 2006. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| Sports |
| 2006. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 2006 MMVI |
| Ab urbe condita | 2759 |
| Armēņu kalendārs | 1455 ԹՎ ՌՆԾԵ |
| Ķīniešu kalendārs | 4702 – 4703 乙酉 – 丙戌 |
| Etiopu kalendārs | 1998 – 1999 |
| Ebreju kalendārs | 5766 – 5767 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2061 – 2062 |
| - Shaka Samvat | 1928 – 1929 |
| - Kali Juga | 5107 – 5108 |
| Irānas kalendārs | 1384 – 1385 |
| Islāma kalendārs | 1427 – 1428 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
2006. (MMVI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Šis gads bija:
- Starptautiskais tuksnešu un pārtuksnešošanās gads, kuru ierosināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģeneralā Asembleja;
- Starptautiskais Aspergera gads (pieminot 100. gadadienu, kopš dzimis Hanss Aspergers, Aspergera sindroma atklājējs);
- Mocarta gads, atzīmējot Volfganga Amadeja Mocarta 250. dzimšanas dienu.
Satura rādītājs |
Notikumi[izmainīt šo sadaļu]
Janvāris[izmainīt šo sadaļu]
- 1. janvāris:
- Krievijas pārtrauc dabasgāzes piegādi Ukrainai sakarā ar cenu strīdiem.
- Sidnejā, Austrālijā tiek karstākās dienas rekords — 45 °C (113 °F).
- 2. janvāris — Vācijā, Bavārijas Alpos biezās sniegkārtas dēļ ielūst slidotavas jumts, tiek nogalināti 15 cilvēki.
- 3. janvāris — 12 ogļrači un vēl 1 dzīvi palikušais ogļracis tika atrasti Sago šahtas katastrofā netālu no Bekhanonas pilsētas, Rietumvirdžīnijā, ASV.
- 4. janvāris — Izraēlas premjerministrs Arons Šarons nodod savas pilnvaras, vicepremjerministram Ehmudam Olmertam, vēlāk Šaronam cieš no spēcīgām hemorāģiskas triekas.
- 5. janvāris — Saūda Arābijā, Mekā sabrūk viesnīca bojā iet 76 svētceļnieki.
- 6. janvāris — Ar tropisko vētru Zeta beidzas 2005.g. Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona.
- 7. janvāris:
- Apvienotās Karalistes Liberālo Demokrātu līderis Čārlzs Kenedijs atkāpjas no amata pēc konstatētajām problēmām dzeramajā ūdenī.
- Vairākos skandālos iejauktais ASV Baltā nama vairākuma līderis Toms Delajs paziņo, ka atkāpjas no vadītāja amata.
- 8. janvāris — 6,9 baļļu stipra zemestrīce ar epicentru Grieķijas salā Kiterā satricināja Grieķiju un Vidusjūras austrumdaļu.
- 11. janvāris — Augustines vulkāna (Aļaska) izvirdums, pirmais kopš 1986.gada.
- 12. janvāris — Saūda Arābijā iet bojā 362 svētceļnieki paniski bēgot.
- 14. janvāris — Dabasgāzes eksplozijā Rumānijā bojā iet 8 cilvēki.
- 15. janvāris — NASA zondes Stardust nolaižamais aparāts pirmoreiz vēsturē nogādāja uz Zemes komētas daļiņas.
- 19. janvāris — Telavivā, Izraēlā, notiek teroristu rīkots bumbas sprādziens, kurā iet bojā pats spridzinātājs, bet 20 cilvēki tiek ievainoti.
- 22. janvāris — Kaboverdē notika parlamenta vēlēšanas.
- 23. janvāris — Stefans Harpers uzvar federālajās vēlēšanās Kanādā un izveido mazākumvaldību.
- 24. janvāris — Mario Lemjē paziņo, ka aiziet no Nacionālās Hokeja Līgas.
- 25. janvāris:
- Hamas iegūst vairākumu balsu Palestīniešu Likumdevēju padomes vēlēšanās.
- Romas pāvests Benedikts XVI, izsludina savu pirmo encikliku — Deus Caritas Est (Labi ir mīlēt).
- 27. janvāris — Zalcburgā atzīmē austrieša komponista Volfganga Amadeja Mocarta 250 gadu jubileju.
- 28. janvāris — Polijā, Katovices iebrūk tirdzniecības halles jumts, bojā iet 65 cilvēki.
- 31. janvāris — Semjuels Alito nodod ASV augstākās tiesas tiesneša zvērestu.
Februāris[izmainīt šo sadaļu]
- 1. februāris — UAL korporācija, United Airlines, mātes kompānija, parādās no bankrota atpakaļ uz pastāvēšanu, kopš 2002.g. 9.decembra.
- 3. februāris — Novecojis Ēģiptes pasažieru prāmis ar 1400 cilvēkiem nogrimst Sarkanajā jūrā pie Saūda Arābijas piekrastes.
- 4. februāris — Filipīnās, Pilsporta arēnā, Pasigas pilsētā tika nospiesti 71 cilvēki.
- 5. februāris — Pitsburgas Steelers uzvar Super Bown Xl, sakaujot Sietlas Seahawks.
- 7. februāris — Haiti notika vispārējās vēlēšanas.
- 8. februāris — Sākas Austrumtimoras 2006.gada krīze — 404 kareivji atstāja kazarmas.
- 10. — 26. februāris — Itālijā, Turīnā notiek 2006. gada Ziemas Olimpiskās spēles.
- 16. februāris — Kobes aviolīnijas Kobē, Japānā atver aviolīniju servisu.
- 17. februāris — Leites salā, Filipīnās dubļu nogruvumā bojā iet 1800 cilvēku.
- 19. februāris — Nueve Rosita, Meksikā šahtas sprādzienā bojā iet 65 cilvēki.
- 22. februāris:
- Irākā, Samarā šiītu svētvieta — Al Askari mošeja cieš no mīnas sprādzieniem.
- Lielbritānijā tiek nozagti vērstpapīri, kuru vērtība ir £53.1 miljoni.
- 23. februāris — Maskavas tirgū iegrūstot jumtam, bojā iet 56 cilvēki.
- 24. februāris — Filipīnās izziņo ārkārtas stāvokli, pēc valsts apvērsuma pret prezidentu Gloriju Makapagalu Arojo.
- 25. februāris — Ugandas prezidents Joveri Museveni uzvar 2 pārvēlēšanās. Kampalā pēc tam notiek opozīcijas atbalstītāju protesti
Marts[izmainīt šo sadaļu]
- 4. marts:
- Norvēģijas princi Sverre Magnuss kristīja bīskaps Ole Kristiāns Kvarme Karaļa pils kapelā, Oslo.
- Notika pēdējais kontaktu mēģinājums ar Pioner 10, cerot saņemt atbildi.
- 5. marts — Kodak teātrī, Holivudā, Kalifornijā, tika pasniegta gadskārtējā 78. Akadēmijas godalga.
- 7. marts — 50 cilvēku gāja bojā un daudzi tika ievainoti trijos sprādzienos Varanasi (Indijā).
- 10. marts — NASA zonde Mars Reconnaissance Orbiter iegāja Marsa orbītā.
- 11. marts:
- Mišela Bačeleta (Michelle Bachelet) nodeva zvērestu kā pirmā Čīles prezidente.
- Slobadans Miloševičs tika atrast miris kamerā ANO kara tribunāla centrā Hagā.
- 12. marts — Notika vēsturisks kriketa mačs starp Austrālijas un DĀR komandām
- 15. — 26. marts — Austrālijā, Melburnā, notika Nāciju Sadraudzības spēles.
- 17. marts — ASV atrada savus divus atlikušos Iowa-klases līnijkuģus no flotes kuģu reģistra.
- 19. marts — Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Uz trešo termiņu tika ievēlēts līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
- 20. marts − ETA uzņemas atbildību par deviņiem uzbrukumiem, kas veikti februārī un martā.
- 21. marts — Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde atkāpās no amata pēc gadu ilgušas kritikas.
- 22. marts:
- ETA izsludināja pamieru tās cīņā par Basku zemes neatkarību no Spānijas.
- ASV, Federālā rezervju sistēma apturēja M3 publicēšanu naudas piegādes informāciju.
- 24. marts — privāti būvētā nesējraķete Falcon 1 pirmajā lidojumā cieta avāriju.
- 25. marts:
- 500 000 cilvēki Losandželosā, ASV sarīkoja protesta akciju pret nelegālo imigrāciju.
- 7 cilvēki tika nogalināti Kapitolija kalna slaktiņā Sietlā, Vašingtonā.
- Scramjet raķešdzinējs, Hyshot II, 7 lidojums ar skaņas ātrumu tika sekmīgi pārbaudīts virs Vūmeras, DĀR.
- 26. marts — Skotijā tika ieviest aizliegums smēķēt publiskās vietās, tādās kā bāros un restorānos.
- 30. marts:
- Pie Bahreinas krastiem apgāžas kuģis Al — Dana, bojā iet 48 cilvēki.
- Sandjego, Kalifornijā, notika pirmais Pasaules Klasiskā Beisbola čempions, kurā Japānai sakaujot Kubu tā kļuva par uzvarētāju.
- Pirmais brazīliešu kosmonauts Markoss Pontess izgāja kosmosā ar Krievijas Soyuz kosmosa kuģi, Soyoz TMA-8.
Aprīlis[izmainīt šo sadaļu]
- 10. aprīlis — Romano Prodi ar nelielu balsu pārsvaru sakāva Silvio Berluskoni Itālijas parlamenta vēlēšanās.
- 11. aprīlis — ESA zonde Venus Express iegāja Venēras orbītā.
- 19. aprīlis — Han Myeong Sook kļuva par pirmo sievieti - Dienvidkorejas premjerministri.
Maijs[izmainīt šo sadaļu]
- 1. maijs — Bolīvijas prezidents Evo Moraless paziņoja par naftas un gāzes nozares nacionalizāciju.
- 8. maijs — par Kostarikas prezidentu tika iecelts Oskars Ariass.
- 16. maijs — Apple Inc. laida klajā klēpjdatoru līniju MacBook
- 20. maijs — 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Somijas grupa Lordi.
- 21. maijs — Melnkalnē notika referendums, kurā iedzīvotaji atbalstīja atdalīšanos no Serbijas un Melnkalnes valsts.
- 23. maijs — par Taizemes premjerministru tika iecelts Thaksins Sinavatra.
- 27. maijs — 6,3 baļļu stipra zemestrīce satricināja Javas centrālo daļu Indonēzijā, kurā gāja bojā vairāk nekā 6000 cilvēku, ievainoti vismaz 36 000, un bez pajumtes palika apmēram 1,5 miljoni cilvēku.
Jūnijs[izmainīt šo sadaļu]
- 3. jūnijs − Melnkalne pasludināja neatkarību pēc 21. maijā notikušā referenduma. Serbijas un Melnkalnes savienība beidza pastāvēt 5. jūnijā, Serbijai pasludinot sevi par tās mantinieci.
- 6. jūnijs
- 18. jūnijs — tika palaists Kazahstānas pirmais pavadonis KazSat ar krievu nesējraķeti Proton-K.
- 29. jūnijs — sievietes pirmoreiz piedalījās Kuveitas parlamenta vēlēšanās.
Jūlijs[izmainīt šo sadaļu]
- 1. jūlijs — izmēģinājumu režīmā tika palaista Cinhajas-Tibetas dzelzceļa līnija, savienojot Ķīnu ar Tibetu.
- 2. jūlijs — notika Meksikas prezidenta vēlēšanas. 5. septembrī tika pasludināts, ka uzvarējis ir Filipe Kalderons.
- 4. jūlijs — kosmoplāns Space Shuttle Discovery devās misijā STS-121 uz Starptautisko kosmisko staciju. Tas uz zemes atgriezās 17. jūlijā.
- 5. jūlijs — Ziemeļkoreja palaida vismaz 7 raķetes, tai skaitā tālās darbības Taepodong-2.
- 6. jūlijs — atvērta Natulas pāreja starp Indiju (Sikimā) un Ķīnu (Tibetā), kas bija slēgta 44 gadus kopš Ķīnas-Indijas kara.
- 12. jūlijs — Izraēlas armija iebruka Libānā pēc tam, kad Hezbollah kaujinieki nolaupīja 2 Izraēlas kareivjus un 3 nogalināja. Pēc 2 dienām Hezbollah pasludināja karu pret Izraēlu.
- 31. jūlijs — Kubas prezidents Fidels Kastro pirms ķirurģiskas operācijas uz laiku nodeva valsts vadību viņa brāļa Raula rokās.
Augusts[izmainīt šo sadaļu]
- 11. augusts — Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Izraēlas - Libānas konflikta noregulēšanu. 14. augustā tika pārtraukta uguns.
- 24. augusts — Starptautiskā Astronomiskā apvienība 26. Ģenerālajā asemblejā pieņēma planētas definīciju. Līdz ar to Plutons zaudēja planētas statusu, kļūstot par pundurplanētu.
Septembris[izmainīt šo sadaļu]
- 4. septembris — sāka raidīt MTV Eesti, MTV Latvija un MTV Lietuva.
- 9. septembris — kosmoplāns Atlantis devās misijā STS-115 uz Starptautisko kosmisko staciju. Tas uz zemes atgriezās 21. septembrī.
- 18. septembris — tika palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-9, kur apkalpē bija arī neprofesionālā irāņu izcelsmes kosmoanaute Anuše Ansari.
Oktobris[izmainīt šo sadaļu]
- 7. oktobris — Latvijā notika 9. Saeimas vēlēšanas.
- 9. oktobris — Ziemeļkoreja paziņoja, ka tā veikusi pirmo kodolsprādzienu.
- 13. oktobris — par Apvienoto Nāciju Organizācijas jauno ģenerālsekretāru ievēlēja Banu Kimūnu (Ban Ki-moon) no Dienvidkorejas.
Novembris[izmainīt šo sadaļu]
- 1. novembris — Stardust Resort & Casino beidza savu darbību Lasvegasā pēc 48 gadu ilga biznesa.
- 5. novembris:
- Bijušajam Irākas prezidentam Sadamam Huseinam un diviem viņa līdzgaitniekiem piesprieda nāvessodu, Irākas tiesai atzīstot viņa vainu noziegumos pret cilvēci.
- Nikaragvā notika vispārējās vēlēšanas.
- 7. novembris:
- ASV kongresa vēlēšanās: Demokrāti uzvarēja un iegūva kontroli Kongresā kopš 1994.g.
- ASV kongresa vēlēšanās: Minesotas Demokrāte Keita Elisona kļuva par pirmo sievieti kongresmeni — islāmisti, Baltajā Namā.
- Japānas pilsētā Saroma, Hokaido tornado nogalināja 9 cilvēkus. Šis tornado ir bijis nāvējošākais Japānā kopš 1941.g.
- 8. novembris:
- ASV ministrs Donalds Ramsfelds atkāpās no amata; Prezidents Džordžs Bušs nominē šim amatam Robertu Geitsu, bijušo Centrālās informācijas aģentūras direktoru.
- Margarēta Čana tika ievēlēta par Pasaules Veselības organizācijas direktori — ģenerāli.
- 12. novembris:
- Dienvidosetijā, kas formāli pieder Gruzijai, notika referendums par republikas neatkarību.
- Džeralds Fords pārspēj Ronaldu Reiganu kā visilgāk dzīvais ASV prezidents.
- 15. novembris:
- Al Jazeera uzsāka raidīt angļu valodā jaunu kanālu, Al Jazeera English.
- Puertoriko sākas Sales and Use Tax.
- Havaju salas aizliedza smēķēt publiskās vietās.
- 16. novembris — Tongas galvaspilsētā Nukualiofā notika dumpis
- 20. novembris — Irāna un Sīrija atzīst Irākas vēlēšanas, atjaunojot diplomātiskās attiecības.
- 21. novembris — Gāzes eksplozijā Polijā bojā gāja 23 kalnrači.
- 22. novembris — Holandiešu vispārējās vēlēšanās 2006.g. : Kristīgo Demokrāti apvienība uzvar Nīderlandē.
- 23. novembris:
- Bijušais VDK aģents Aleksandrs Ļitviņenko tika nogalināts ar poloniju — 210 Londonas bārā.
- Vairākās mašīnās ievietotās bumbas sprāga Bagdādē, tika nogalināti 215 cilvēku un vēl 257 ievainoti.
- 25. novembris — Bahreinā notika parlamenta vēlēšanas.
- 26. novembris — ASV tiesnesis Džeimss Robertsons atļāva ASV Valsts kasei izziņot briesmas dolāram.
- 28. — 29. novembris — Rīgā notika NATO samits.
- 30. novembris:
- DĀR notika piektās valsts legalizētās geju kāzas.
- Filipīnās dubļu nogruvumā bojā gāja simts cilvēki.
- Microsoft iepazīstināja ar jauno operētājsistēmu Windows Vista.
- izveidojot uzņēmumu Alcatel-Lucent, apvienojās Francijas Alcatel un ASV Lucent.
Decembris[izmainīt šo sadaļu]
- 1. decembris − Felipe Kalderons dod Meksikas prezidenta zvērestu Kongresam, Mehiko.
- 1. — 15. decembris — Dohā, Katarā norisinās 15 Āzijas Spēles.
- 2. decembris:
- Romā, apmēram 2 miljoni cilvēku iziet ielās un protestē pret Romano Prodi valdību.
- Stefana Diona tika ievēlēta par jauno Kanādas Liberālo partijas līderi.
- 3. decembris:
- Eds Stelmačs tika ievēlēts par jauno līderi Progresīvās konservatīvajā partijā, Albertā.
- Ugo Čavess tika ievēlēts par Venecuēlas prezidentu uz atkārtotu termiņu.
- Vācijā tika uzspridzināts Westerholt Power stadions.
- 7. decembris — Ohaio štatā aizliedz smēķēt publiskās vietās.
- 9. decembris — Maskavā, slimnīcā izceļas ugunsgrēks, bojā iet 45 cilvēki.
- 10. decembris:
- Kristers Fuglesands kļuva pirmo zviedru kosmonautu.
- Kosmoplāns Discovery devās misijā STS — 116 uz Starptautisko kosmisko staciju.
- Chivas sakāva Toluva Meksikas futbola līgas finālā.
- 11. decembris — Mahmuds Ahmadinedžads Teherānā, Irānā atklāja Holokausta konferenci.
- 13. decembris:
- Ķīniešu upes delfīnu tika atzīti par izmiruši.
- ASV senators Tims Džonsons sniedza radio interviju streika laikā.
- 15. decembris — Butānas karalis Džigme Singje Vangčuks atteicās no troņa par labu savam dēlam Džigmem Khesaram Namgjelam Vangčukam gadu agrāk nekā tika paredzēts.
- 20. decembris — Somālijā: Islāmistu tiesas apvienībā karotāji sāka uzbrukumus valdībai.
- 21. decembris:
- Saparmurats Ņijazovs, Turkmenistānas diktators mira pēkšņā nāvē.
- Austrāliešu kriketists Šīns Varns paziņoja par viņa aiziešanu pensijā no aktīvā sporta.
- 22. decembris — Kosmoplāns Discovery nosēdās uz Zemes Kenediju Kosmosa centrā, pēc divu nedēļu misijas.
- 24. decembris — Etiopija piekrīta ar karaspēku iejaukties Somālijā.
- 25. decembris − R&B un solo mūzikas leģenda Džeimss Brauns pameta mūziku 73 gadu vecumā.
- 26. decembris — Nigērijā rūpniecības galvaspilsētā Lagosā, eļļas cauruļvada eksplozijā tika nogalināti vismaz 200 cilvēku.
- 29. decembris — Somālijā: Etiopijas un pārejas valdības bruņotie spēki pārņema Mogadišu bez pretestības.
- 30. decembris — Bijušais Irākas prezidents Sadams Huseins tika sodīts ar nāvi pakarot.
- 31. decembris — 11 bumbas sprādzieni notika Bagdādē.
Miruši[izmainīt šo sadaļu]
- 13. janvāris — Arnolds Burovs, latviešu animators (dzimis 1915.)
- 2. februāris — Ēriks Koņeckis, latviešu hokejists (dzimis 1920.)
- 28. februāris — Ovens Čemberleins (Owen Chamberlain), ASV fiziķis (dzimis 1920.)
- 11. marts — Slobodans Miloševičs (Slobodan Milošević), 1. Serbijas un 3. Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1941.)
- 14. marts — Lenarts Meri (Lennart Meri), Igaunijas 2. prezidents (dzimis 1929.)
- 27. marts — Staņislavs Lems (Stanislaw Lem), poļu rakstnieks (dzimis 1921.)
- 20. jūnijs — Jurijs Abizovs (Юрий Иванович Абызов), Latvijas krievu rakstnieks (dzimis 1921.)
- 10. jūlijs — Šamils Basajevs (Шамиль Басаев), čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1965.)
- 14. jūlijs — Eduards Pāvuls, latviešu aktieris (dzimis 1929.)
- 3. augusts — Elizabete Švarckopfa (Elisabeth Schwarzkopf), austriešu/amerikāņu operdziedātāja (dzimusi 1915.)
- 9. augusts — Džeimss van Alens (James van Allen), ASV zinātnieks (dzimis 1914.)
- 30. augusts — Nagībs Mahfūzs (نجيب محفوظ, Nagīb Maḥfūẓ), Ēģiptes rakstnieks (dzimis 1911.)
- 28. oktobris — Reds Auerbahs (Red Auerbach), ASV basketbola treneris (dzimis 1917.)
- 30. oktobris — Klifords Gīrcs (Clifford Geertz), ASV antropologs (dzimis 1926.)
- 16. novembris — Miltons Frīdmens (Milton Friedman), ASV ekonomists (dzimis 1912.)
- 17. novembris — Ferencs Puškāšs (Ferenc Puskás), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1930.)
- 19. novembris — Arnolds Hofmanis, latviešu jurists (dzimis 1900.)
- 23. novembris — Filips Nuarē (Philippe Noiret), franču aktieris (dzimis 1930.)
- 27. novembris — Johaness Ravs (Johannes Rau), 8. Vācijas prezidents (dzimis 1931.)
- 10. decembris — Augusto Pinočets (Augusto Pinochet), Čīles dikators (dzimis 1915.)
- 14. decembris — Ahmets Ertegins (Ahmet Ertegün), turku izcelsmes ASV uzņēmējs (dzimis 1923.)
- 21. decembris — Saparmurats Nijazovs (Saparmyrat Nyýazow), Turkmenistānas vadītājs (dzimis 1940.)
- 26. decembris — Džeralds Fords (Gerald Ford), ASV 38. prezidents (dzimis 1913.)
- 30. decembris — Sadams Huseins (Saddam Hussein), Irākas 5. prezidents (dzimis 1937.)
