Sirdsklauves
| Sirdsklauves | |
|---|---|
 | |
| Māksliniecisks gleznojums par sievieti, kura piedzīvo sinkopi, kas var būt līdzās ar sirdsklauvēm | |
| Specialitāte | Kardioloģija |
| Diferenciāldiagnoze | Tahikardija |
Sirdsklauves ir cilvēka uztvertas sirdsdarbības novirzes, ko raksturo sirds muskuļa kontrakciju apzināšanās krūškurvī, ko raksturo arī smagi, ātri un/vai neregulāri sirds sitieni.[1]
Simptomi ir ātra pulsācija, neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība. Sirdsklauves ir sensors simptoms, un to bieži raksturo kā izlaistu sitienu, strauju plandīšanos krūtīs, sitienu sajūtu krūtīs vai kaklā vai sitienu krūšu kurvī.[1]
Sirdsklauves var būt saistītas ar trauksmi un ne vienmēr norāda uz sirds strukturālām vai funkcionālām novirzēm, bet tas var būt simptoms, ko izraisa ātra vai neregulāra sirdsdarbība. Sirdsklauves var būt intermitējošas un ar mainīgu biežumu un ilgumu, vai arī nepārtrauktas. Saistītie simptomi ir reibonis, elpas trūkums, svīšana, galvassāpes un sāpes krūtīs.
Sirdsklauves var būt saistītas ar koronāro sirds slimību, hipertireozi, slimībām, kas ietekmē sirds muskuli, piemēram, hipertrofisku kardiomiopātija, slimībām, kas izraisa zemu skābekļa līmeni asinīs, piemēram, astmu un emfizēmu; iepriekšējā krūšu kurvja operācija; nieru slimība; asiņu zudums un sāpes; anēmija; medikamenti, piemēram, antidepresanti, statīni, alkohols, nikotīns, kofeīns, kokaīns un amfetamīni; magnija, kālija un kalcija elektrolītu līdzsvara traucējumi; un uzturvielu, piemēram, taurīna, arginīna, dzelzs, B12 vitamīna trūkums.[2]
Pazīmes un simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Trīs plaši izplatīti sirdsklauves apraksti ir "flip-flop" (vai "stop un start"), ko bieži izraisa priekšlaicīga priekškambara vai kambara kontrakcija, ar uztverto "stop" no pauzes pēc kontrakcijas un "start" no sekojošas spēcīgās kontrakcijas; strauja "plandīšanās krūtīs", ar regulāru "plandīšanos", kas liecina par supraventrikulārām vai ventrikulārām aritmijām (ieskaitot sinusa tahikardiju) un neregulāru "plandīšanos", kas liecina par priekškambaru mirdzēšanu (ātriju fibrilācija), priekškambaru plandīšanos vai tahikardiju ar mainīgu blokādi; un "dauzīšanos kaklā" vai kakla pulsācijas, ko bieži izraisa A viļņi jūga vēnā, pulsācijas, kas rodas, kad labais priekškambaris saraujas pret slēgtu trīsviru vārstu.[3]
Sirdsklauves, kas saistītas ar sāpēm krūtīs, liecina par koronāro artēriju slimību, vai, ja sāpes krūtīs tiek mazinātas, noliecoties uz priekšu, ir aizdomas par perikarda slimību. Sirdsklauves, kas saistītas ar reiboni, ģīboni vai gandrīz ģīboni, liecina par zemu asinsspiedienu un var liecināt par dzīvībai bīstamu patoloģisku sirds ritmu. Sirdsklauves, kas regulāri rodas slodzes laikā, liecina par no sirdsdarbības ātruma-atkarīgu papildus vadīšanas ceļu vai hipertrofisku kardiomiopātiju. Ja pirmajā vizītē ārsta nevar atrast labdabīgu šo simptomu cēloni, var būt nepieciešama ambulatorā uzraudzība vai ilgstoša sirds uzraudzība slimnīcā. Sirdsklauves izraisa arī nekardiāli simptomi, jo sirdsklauves var izraisīt normāla sirds, kas reaģē uz vielmaiņas vai iekaisuma stāvokli. Svara zudums liecina par hipertireozi. Sirdsklauves var izraisīt vemšana vai caureja, kas izraisa elektrolītu traucējumus un hipovolēmiju. Hiperventilācija, roku tirpšana un nervozitāte ir izplatīta parādība, ja sirdsklauves cēlonis ir trauksme vai panikas traucējumi.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Amandeep Goyal, Kenneth J. Robinson, Shravan Katta, Kristian E. Sanchack. Palpitation. Treasure Island (FL) : StatPearls Publishing, 2022.
- ↑ «Vitamins That Can Cause Heart Palpitations». LIVESTRONG.COM (angļu). Skatīts: 2021-09-04.
- ↑ Indik, Julia H. (2010). "When Palpitations Worsen". The American Journal of Medicine 123 (6): 517–9. doi:10.1016/j.amjmed.2010.01.012. PMID 20569756.
- ↑ Jamshed, N; Dubin, J; Eldadah, Z (February 2013). "Emergency management of palpitations in the elderly: epidemiology, diagnostic approaches, and therapeutic options". Clinics in Geriatric Medicine 29 (1): 205–30. doi:10.1016/j.cger.2012.10.003. PMID 23177608.