Kofeīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kofeīns
Caffeine.svg Caffeine-3D-QuteMol.png
Kofeīna struktūrformula un molekulas modelis
Citi nosaukumi: 1,3,7-trimetil-1H-purīn-2,6(3H,7H)-dions
1,3,7-trimetilksantīns, teīns,
metilteobromīns, guaranīns, mateīns
Ķīmiskā formula: C8H10N4O2
Molmasa: 194,19 g/mol
Blīvums: 1200 kg/m3
Kušanas temperatūra: 237 °C (bezūdens; pārkarsējot)
Viršanas temperatūra: 178 °C (sublimējas)

Kofeīns ir metilksantīnu grupas alkaloīds ar uzbudinošu un viegli diurētisku (urīnu dzenošu) iedarbību[1] gan cilvēkiem, gan citiem dzīvniekiem. Kofeīna ķīmiskā formula ir C8H10N4O2, un tā ir balta kristāliska viela (zīdaini adatveida kristāli) bez smaržas, ar rūgtenu garšu. Kofeīns vēl tiek saukts par guaranīnu, kad to iegūst no auga ar nosaukumu Paullinia cupana, kā arī par teīnu, kad iegūst no tējas, bet kad to iegūst no matē auga (Ilex paraguariensis), tad to sauc par mateīnu. Visi šie nosaukumi ir sinonīmi vienai ķīmiskajai vielai.

Satura rādītājs

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

1819. gadā kofeīnu pirmo reizi no kafijas pupiņām izdalīja vācu aptiekārs un ķīmiķis Fridlībs Ferdinands Runge (Friedlieb Ferdinand Runge) kā kafijas pupiņu iedarbīgo vielu. Viņš šo vielu nosauca par "kaffein", kas atvasināts no vārda "kaffee" (kafija). 1827. gadā francūzis Odrī atklāja melnās tējas lapās vielu, kas tika nosaukta par teīnu. 1837. gadā tika pierādīts, ka tējas un kafijas iedarbīgās vielas ir identiskas. 1895. gadā kofeīns tika sintezēts mākslīgi (Hermans Emīls Fišers).

Fakti [izmainīt šo sadaļu]

Sastopams kafijas koka augļos, tējā, kolā un citur. No visiem dzērieniem visvairāk kofeīna ir melnajā tējā.

Kofeīnu tīrā veidā var iegūt no dabīgām izejvielām (kafijas pupiņām, vai tējas krūmu lapām, kurās kofeīna daudzums ir apmēram 3%), vai arī sintezēt ķīmiski (no urīnskābes un ksantīna).

Kofeīns aukstā ūdenī šķīst slikti (1:80), vārošā ūdenī 1:2.

Kofeīns cilvēkiem ir ļoti droša psihotropa viela, tomēr uz daudziem dzīvniekiem, piemēram, suņiem un putniem tas iedarbojas ļoti toksiski.[2][3] Kofeīna nāvējošā deva (LD50) žurkām ir 192 mg/kg.[4]

Psihotropās īpašības [izmainīt šo sadaļu]

Kofeīns ir viegli narkotiska viela, kas bieži sastopama kafijā, tējā, citos bezalkoholiskajos dzērienos. Nelielā daudzumā kofeīns sastopams šokolādē. Kofeīnu pievieno vairākiem medikamentiem (piemēram, askofēnam, citramonam). Palielināts daudzums kofeīna bieži ir enerģijas dzērienos, tāpat tiek ražoti speciāli medikamenti, kas sastāv no vienīgās aktīvās vielas kofeīna.

Lielas kofeīna devas var izraisīt saindēšanos, kas var pat beigties ar nāvi. Kofeīna iedarbība uz organismu dažādos veidos, galvenokārt kā smadzeņu garozu stimulējošs līdzeklis. Tas pastiprina kuņģa sekrēciju, samazina asinsreci. No organisma kofeīns izdalās ātri un organismā neuzkrājas.

Iedarbība [izmainīt šo sadaļu]

Kofeīna standarta iedarbības deva ir no 50—200 mg. Kofeīna iedarbība sākas jau 15 minūšu laikā pēc vielas uzņemšanas un ilgst aptuveni līdz 5 stundām.

Kofeīnam ir viegli stimulējoša iedarbība. Tas mazina garlaicību un depresiju un palīdz saglabāt modrību, veicot garlaicīgu un vienveidīgu darbu. Kofeīns arī palielina fizisko izturību un mazina nogurumu.

Blakusparādības [izmainīt šo sadaļu]

Kofeīns standarta devās izraisa bezmiegu, pastiprinātu trauksmi un nervozitāti.

Ilgstoša kofeīna lietošana rada toleranci un fizisku atkarību. Paģiras kā fiziskas atkarības sekas ilgst vairākas dienas un izpaužas kā slikts garastāvoklis un galvassāpes, ko nevar novērst ar pretsāpju līdzekļiem, bet gan tikai ar vēl vienas kofeīna devas uzņemšanu. Tāpat ir neliels letarģisks stāvoklis un koncentrēšanās grūtības.

Pārdozēšana [izmainīt šo sadaļu]

Kofeīna pārdozēšanas efekti iestājas no 400 mg devas uzņemšanas. Tie var izpausties kā nelabums, reibonis, muskuļu sasprindzinājums. Devās virs 800 mg ir novērojama skaļa zvanīšana ausīs, zibšņi redzē, caureja, vemšana, sirdsdarbības traucējumi, lielākās devās arī elpošanas grūtības un muskuļu krampji.

Deva virs 3000 mg var izraisīt komu un nāvi. Šādu kofeīna daudzumu normālos apstākļos uzņemt ir gandrīz neiespējami, kofeīna uzsūkšanos zarnu traktā novērš arī priekšlaicīgā vemšana, un nāves gadījumi no kofeīna pārdozēšanas mēdz būt ļoti reti. Pārsvarā tie ir saistīti ar kofeīna medikamentu lietošanu apreibināšanās nolūkos (cenšoties sasniegt amfetamīna vai kokaīna iedarbības efektu) vai ar mērķi izdarīt pašnāvību.

Atsauces un piezīmes [izmainīt šo sadaļu]

  1. Kafijas dzeršana — pieradums vai patstāvīga izvēle (latviešu). iaptieka.lv (2005. gada 21. jūlijā). Atjaunināts: 2008. gada 28. jūlijā.
  2. Caffeine Poisoning in Dogs | Pet Information (angliski)
  3. Why Caffeine is Toxic to Birds | Hotspot for Birds (angliski)
  4. Peters, Josef M. (1967). "Factors Affecting Caffeine Toxicity: A Review of the Literature". The Journal of Clinical Pharmacology and the Journal of New Drugs (7): 131–141.  (angliski)