Smarža

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ķīmisku īpašību. Par parfimēriju skatīt rakstu smaržas.
Šis raksts ir par ķīmisku īpašību. Par citām jēdziena aromāts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem. Smaržas uztveršanu nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā. Cilvēkam un augstākajiem dzīvniekiem ožas receptori atrodas deguna dobumā. Arī citi dzīvnieki, piemēram, kukaiņi, sajūt smaržas, taču ķīmiskie receptori (hemoreceptori) tiem ir citādāki.

Cilvēks pieder pie dzīvniekiem ar samērā vāji attīstītu ožu, tādēļ mums sajūtamās smaržas ir maz diferencētas. To nosaka summārā sajūta, ko dod ožas receptori, trijzaru nerva receptori un vomeronazālā orgāna receptori. Nepatīkamas smaržas parasti sauc par smakām.

Smaržu uztvere[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: oža

Smaržas uztvere ir ne tikai fizioloģisks, bet arī psihisks process, tādēļ dažādi cilvēki smaržas var just atšķirīgi. Smaržu sajūtu ietekmē tādi fizioloģiski faktori kā elpošanas caur degunu kvalitāte, hormonālais fons, cilvēka vecums un dažādas slimības (anosmija). No psihiskiem faktoriem ožu ietekmē nervu sistēmas uzbudināmības pakāpe un dažāda individuāla pieredze. Ar smaržu uztveres pētīšanu nodarbojas olfaktometrija. Šī zinātnes nozare ir svarīga parfimērijā, pārtikas produktu kvalitātes noteikšanā, dažādos klīniskos pētījumos, ekoloģijā.

Ožas receptoru darbība nav vēl pilnīgi izpētīta, tādēļ nevar skaidri paredzēt, kā smaržos kāda noteikta viela.[1]

Ierīces smaržas reproducēšanai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas ierīces ir sen pazīstamas un plaši izplatītas, ir mēģinājumi izstrādāt iekārtas, ar ko varētu "pārraidīt" smaržas. Pagaidām šādas iekārtas ir mazpazīstamas savas sarežģītības un dārdzības dēļ. Smaržu reprodukcijas ierīcei jāsastāv no gaistošo vielu ķīmiskās analīzes iekārtas un speciāla "smaržu kārtridža", kurā ir netoksiskas smaržvielas, kuras kombinējot, iegūst vēlamo aromātu. Uzdevumu īpaši sarežģī fakts, ka cilvēks uztver tikai trīs pamatkrāsas, bet ožas receptoru paveidu ir simtiem. Ir gan hipotēze, ka ir tikai septiņas pamatsmaržas - ētera, kampara, muskusa, puķu, piparmētru, asā un puvekļu.[2] Tās kombinējot, iegūst visas pārējās.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mūsu smaržas receptori[novecojusi saite]
  2. T. Kalniņš, E. Vimba. Smaržas dabā un kā mēs tās uztveram. Dabas un vēstures kalendārs 1977. gadam. R:, "Zinātne", 1976, 75.-80. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]