Sociālais kapitāls

Vikipēdijas lapa

Sociālā kapitāls ir saistīts ar sociālajām attiecībām, vērtībām un pieejamajiem resursiem gan sociālā tīkla ietvaros, gan starp dažādiem sociālajiem tīkliem. Jēdziens tiek izmantots ekonomikā, politikas zinātnē, psiholoģijā un socioloģijā, kā arī organizāciju teorijā.
Sociālais kapitāls rodas indivīdu savstarpējo attiecību rezultātā. Salīdzinājumā ar fizisko kapitālu un cilvēkkapitālu, nav tik taustāms, jo tas eksistē indivīdu attiecībās. Tas ir esošo vai potenciālo resursu kopums, kas saistīts ar ilgstošu vairāk vai mazāk institucionalizētu attiecību tīklojumu, kuru raksturo savstarpēja pazīšanās, uzticēšanās un mijiedarbība. Sociālo kapitālu veido sociālie pienākumi (saites), kuras pie noteiktiem apstākļiem ir iespējams pārvērst ekonomiskā kapitālā un institucionalizēt resursu formā.Sociālā kapitāla definīcijas
Pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kurš un kad pirmo reizi izmantoja sociālā kapitāla jēdzienu, vienlaicīgi tās visas norāda uz diviem svarīgiem aspektiem:
• indivīdu sadarbības tīklu veidošana;
• tādu nepieciešamo īpašību, pakalpojumu un pārstāvniecisko institūciju radīšana, kas nodrošina demokrātijas pastāvēšanu.
Lielu ieguldījumu sociālā kapitāla jēdziena skaidrošanā ir ieguldījusi Pasaules Banka, F.Fukujama, Dž.Kolemans un R.Patnems. F.Fukujama ir norādījis, ka sociālais kapitāls ir piemērota neformāla norma, kas veicina sadarbību starp diviem vai vairāk indivīdiem. Dž.Kolemans sociālo kapitālu definē funkcionāli — tās ir struktūras iezīmes, kas veicina indivīda darbību.[1] Savukārt R.Patnems norāda, ka tādas iezīmes kā uzticēšanās, normas un tīkli var uzlabot sabiedrības efektivitāti un veicināt koordinētu rīcību, tā rezultātā attīstot sociālo kapitālu.[2]
Sociālā kapitāla definīcijas var iedalīt pēc šādiem faktoriem:
• saikne starp attiecībām, kādas indivīds veido ar citiem indivīdiem;
• kolektīva ietvaros noteiktā attiecību struktūra dažādu aktieru starpā;
• abu iepriekš minēto elementu apkopojums.
Sociālā kapitāla ietvaros, izmantojot tīklus, kas veidojas indivīdu mijiedarbības rezultātā, indivīdiem ir iespējas atrisināt problēmas, panākt savu interešu īstenošanu. Tā kā nav vienotas sociālā kapitāla definīcijas, nav pārsteidzoši, ka daži sociālā kapitāla definējumi pat nonāk pretstatā viens otram. Šī iemesla dēļ daudz tiek diskutēts par sociālā kapitāla jēdzienu, tā izcelsmi, atšķirīgo pielietojumu un neatbildētajiem jautājumiem tā novērtēšanas kontekstā (kā to mērīt).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Coleman J. Social Capital in the Creation of Human Capital. American Journal of Sociology. Vol.94, Supplement: Organizations and Institutions. 1988. 118.lpp.
  2. Putnam R. Bowling Alone. Simon & Schuster, Inc., New York, 2002. 16-18.lpp.