Socioloģija
Socioloģija (latīņu: socius — ‘sarunu biedrs’) ir sociālā zinātne, kurā tiek pētītas sabiedrības likumsakarības un procesi, kas apvieno vai nošķir cilvēkus kā indivīdus un kā grupu locekļus. Socioloģija pēta arī sociālo stratifikāciju jeb noslāņošanos. Socioloģijas sākumi meklējami 19. gadsimtā kā sekas straujām sabiedrības pārmaiņām. 1838. gadā terminu "socioloģija" ieviesa franču filozofs Ogists Konts. Līdz tam laikam tas, ko saprot mūsdienās ar socioloģiju, bija daļa no filozofijas. Socioloģijas mērķis bija noskaidrot, kas sociālās grupas apvieno, kā arī izprast sociālās norobežošanās iemeslus un spēt šos procesus kontrolēt. Par kvalitatīvās socioloģijas pamatlicēju tiek uzskatīts Makss Vēbers.[1]
Mūsdienu sociologu pētījumi ir vērsti uz sabiedrības makrostruktūru (rasu, etniskās piederības, sociālo slāņu un dzimumu), sabiedrības institūciju (piemēram, ģimeņu) un mikroprocesu (starppersonu attiecību) izpēti, izvērtējot iemeslus to krīzēs (noziegums, šķiršanās). Visbiežāk pētniecībā tiek izmantotas statistiskas metodes, veidojot situācijas attīstības modeļus, tomēr populāras ir arī kvalitatīvās metodes (intervijas, fokusgrupu diskusijas un etnogrāfiskās metodes).
Tā kā socioloģija ir vērsta uz visām cilvēku īpašībām, tad tā stipri pārklājas ar citām zinātnēm. Ar socioloģiju visciešāk saistītās zinātnes ir antropoloģija, kriminoloģija, demogrāfija un sociālā psiholoģija.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Zepa B., Zobena A. (Zin. red.) (1996), Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā, Rīga: RANTI
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Max Weber: The Father of Modern Sociology (angliski). voices.yahoo.com. Atjaunināts: 2012-02-03.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Latvijas Sociologu apvienība (latviski).