Sodomas un Gomoras iznīcināšana
| Sodomas un Gomoras iznīcināšana | |
|---|---|
| The destruction of Sodom and Gomorrah | |
 | |
| Mākslinieks |
Džons Mārtins  |
| Gads | 1852 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls |
| Izmēri | 136.3 cm (53.7 in)[1] × 212.3 cm (83.6 in)[1] |
| Svars | 46 kg (46 kg)[1] |
| Atrašanās vieta |
Leinga Mākslas galerija, Apvienotā Karaliste |
| Inventāra nr. |
C6975 |
Sodomas un Gomoras iznīcināšana (angļu: The destruction of Sodom and Gomorrah) ir angļu gleznotāja Džona Mārtina eļļas krāsas glezna, tapusi 1852. gadā.
Džona Mārtina gleznā attēlots Bībeles stāsts par divu pilsētu, Sodomas un Gomoras iznīcināšanu, kas bija dieva sods abām pilsētām par tās iedzīvotāju amorālo uzvedību. Tika izglābts tikai Lots un viņa meitas. Lota sieva neievēroja dieva rīkojumu neskatīties atpakaļ un tika pārvērsta sālsstabā. Džona Mārtina iznīcības ainām ir raksturīga spēcīga sarkanā krāsa. Bieži viņa gleznās sastopami vētras virpuļi.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā gleznota ar eļļas krāsām uz 136,3 × 212,3 cm audekla. Glezna atrodas Leinga mākslas galerijā, Ņūkāslā, Apvienotajā Karalistē.[2]
Apokaliptiskā tēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vairākās citās Mārtina gleznās parādās apokaliptiskas tendences: Babilonas krišana (1831), Ninīves krišana, Dievišķā atriebība, Pandēmija (1841) un Plūdu priekšvakars (1840).[3][4]
-
Babilonas krišana, 1831 -
Grēku plūdi, 1834, Jeila britu mākslas centrs -
Plūdu priekšvakars, 1840, Karaliskā kolekcija Vindzoras pilī -
Pandēmija, 1841, Luvra
Mākslinieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mārtina dzīves laikā daudzi uzskatīja viņu par ievērojamu britu mākslinieku, kuru pārspēja tikai viņa vecākais kolēģis Džozefs Melords Viljams Tērners, ar ko viņam bija sāncensība par atzinību. Tomēr pēc Džona Mārtina nāves viņa popularitāte kritās.[4][3][5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 http://collectionssearchtwmuseums.org.uk/details.html?port=45000&id=50f8&row=1&step=0; pārbaudes datums: 22 aprīlis 2016.
- ↑ «The Destruction of Sodom and Gomorrah». europeana.eu. Skatīts: 2016. gada 3. maijs.
- ↑ 3,0 3,1 «John Martin: the Laing Gallery, Newcastle». Telegraph.co.uk. 2011. gada 15. marts. Skatīts: 2016. gada 3. maijs.
- ↑ 4,0 4,1 «How John Martin saw the end of the world - TLS». the-tls.co.uk. Skatīts: 2016. gada 3. maijs.
- ↑ Mark Brown. «Derided painter John Martin makes a dramatic comeback». the Guardian. Skatīts: 2016. gada 3. maijs.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Gleznas apraksts Europeana vietnē