Vispārējā cilvēktiesību deklarācija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ir dokuments, kuru ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma 1948. gada 10. decembrī ar 48 balsīm "par" un 8 "atturas". Vecākais no ANO cilvēktiesību sistēmas pamatdokumentiem; nav saistošs pats par sevi, tomēr daļa tajā iekļauto normu kļuva par saistošām.

Autori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džons Pīters Hamfrijs (Kanāda), Eleonora Rūzvelte (ASV), Renē Kasēns (Francija) u. c.

Pieņemšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ANO Ģenerālajā asamblejā, apspriežot Deklarāciju, domstarpības balsojumā (vairākām valstīm atturoties) radīja pirmā preambulas daļa, 1., 2., 13. (projektā 14.), 18. (projektā 19.), 19. (projektā 20.), 26. (projektā 27.) un 28. (projektā 29.) pants (daļai pantu balsošanas laikā numerācija atšķirās, jo projekta 3. pantu vienbalsīgi nolēma izslēgt). Neviena valsts nav iestājusies arī pret deklarācijas projektu kopumā gala balsojumā. Atturējās Saūda Arābija, Dienvidāfrika un sociālistiskās valstis; vairākas deklarāciju atbalstījušās valstis debatēs kritizēja tās atsevišķus aspektus (Nīderlande, Beļģija, Kanāda, Ēģipte).

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Preambula un 30 panti.

  • 1., 2. pants — cilvēktiesību vienlīdzība un universālais raksturs;
  • 3. pants — tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību;
  • 4. pants — verdzības aizliegums;
  • 5. pants — spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas apiešanās aizliegums;
  • 6. pants — tiesības tikt atzītam par personu likuma priekšā;
  • 7. pants — tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju;
  • 8. pants — tiesības uz efektīvu tiesību atjaunošanu tiesā;
  • 9. pants — patvaļīgas brīvības atņemšanas un izraidīšanas aizliegums;
  • 10. pants — tiesības uz neatkarīgu un objektīvu tiesu;
  • 11. pants — apsudzētā tiesības kriminālprocesā;
  • 12. pants — tiesības uz aizsardzību pret iejaukšanos privātajā un ģimenes dzīvē;
  • 13. pants — tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu;
  • 14. pants — tiesības meklēt patvērumu;
  • 15. pants — tiesības uz pilsonību (angļu tekstā "nationality", krievu "гражданство");
  • 16. pants — tiesības stāties laulībā un nodibināt ģimeni, ģimenes tiesības uz aizsardzību;
  • 17. pants — tiesības uz īpašumu;
  • 18. pants — tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību;
  • 19. pants — tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības paust savus uzskatus;
  • 20. pants — tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociāciju brīvību;
  • 21. pants — tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē;
  • 22. pants — tiesības uz sociālo nodrošinājumu;
  • 23. pants — tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu, uz taisnīgu un apmierinošu darba algu, arodbiedrību veidošanas tiesības;
  • 24. pants — tiesības uz atpūtu un brīvo laiku;
  • 25. pants — tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni, tiesības uz īpašu aizsardzību mātēm un bērniem;
  • 26. pants — tiesības uz izglītību;
  • 27. pants — kultūras tiesības, autortiesības;
  • 28. pants — tiesības uz sociālo un starptautisko kārtību;
  • 29. pants — cilvēka pienākumi pret sabiedrību;
  • 30. pants — Deklarācijas interpretācijas noteikumi.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Burbergs M., Kučs A. Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai — 60. "Jurista vārds" Nr.48 (553), 23.12.2008.
  • Kuzmins A. "Lost in translation" — cilvēktiesības konkurē ar kino. "Jurista vārds" Nr.45 (550), 02.12.2008.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]