Teotivakana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Teotivakana bija sena pilsēta Meksikā, 30 km uz ziemeļiem no mūsdienu galvaspilsētas Mehiko — "vieta, kur kļūst par dievu" vai "vieta, kurā mājo dievi" no acteku vārda teotiuakan.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Pilsētā, ko sauca par Teotivakanu, .. ļaudis cēla piramīdas Saulei un Mēnesim. (..) Akmeņus piramīdu celtniecībai viņi ieguva ieplakā. Un viņi cēla piramīdas.. ļoti lielas, gluži kā kalnus." [Florences Kodekss, ap 1569]

Pieminekli, kas pēdējo 500 gadu laikā pazīstams ar nosaukumu Saules piramīda, patiesībā vajadzētu dēvēt par Laika piramīdu, jo saskaņā ar kādu senu meksikāņu leģendu tas atrodas vietā, kur iesākās laiks. Par godu šim senajam notikumam gandrīz pirms 2000 gadiem tika uzcelta piramīda, kur ļaudis pielūdza savus lielos dievus un kur, iespējams, atradās to uzcēlušā valdnieka kapenes. Piramīda paceļas 60 m augstumā virs Teotivakanas ielejas vēsajā un neauglīgajā Meksikas kalnienē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teotivakanas vēsture aizsākās 1. gadu tūkstotī p.m.ē. Tolaik tā bija viena no divām nelielām, patstāvīgām pilsētām Mehiko ielejā, kalnu ieskautā līdzenumā ezera krastā. Vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras Teotivakanas kaimiņu pilsētu sāka apdraudēt vulkānu izvirdumi, un beigu beigās to apraka lavas straume. Bēgļi atrada jaunas mājas Teotivakanā, kur viņi un viņu pēcteči uzbūvēja lielākās sabiedriskās celtnes senajā Meksikā – divas milzīgas piramīdas (Mēness un Saules), platu rituālo ceļu (Mirušo ceļu), vairākus milzīgus celtņu kompleksus (Ciudadela jeb Citadeli un Lielo kompleksu), kā arī dzīvojamās ēkas. "Teotivakana tika celta ap Saules piramīdu saskaņā ar precīzu plānu. Tā aizņēma 20 km2 lielu blīvi apdzīvotu teritoriju, kurā mita vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju."[1]

Teotivakanas alas un kalni – tempļu pirmtēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātnieki uzskata, ka bēgļi ēku celtniecībā iesaistījās brīvprātīgi, kalpojot Teotivakanas valdniekiem un pilsētas svētajiem gariem. Ļaudis ticēja, ka gari mājo visos zemes nostūros, un uzskatīja kalnus un alas par svētām varenām būtnēm. Raugoties Teotivakanas ielejas ainavā, nav grūti rast pamatojumu šādai pārliecībai. Topošās pilsētas vidū atrodas ala, kuras ieeja bija vērsta pret rietumiem, norādot saulrieta virzienu noteiktās gada dienās. 1. gadsimtā p.m.ē. virs alas tika uzcelta svētnīca, kas bija vissenākā būve vietā, kur vēlāk pacēlās Saules piramīda. To veidoja vairāki lieli uzkalni virs alas ieejas un iekštelpām.

Materiālu piegāde un pieminekļa celtniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir skaidrs, ka celtniekiem bija nepieciešams ļoti liels materiālu daudzums, taču jautājums ir par to, no kurienes tie tika ņemti un kā tika pārvadāti. Apjomīgie materiāli, piemēram, pumeks, grants un sablīvētu vulkānisko pelnu bloki, varētu būt izraksti zem piramīdu pamatnes. Nesenie pētījumi par Teotivakanas pazemes alu sistēmu ir parādījuši, ka daudzas alas, ko savulaik uzskatīja par dabiskiem veidojumiem, patiesībā ir raktuves, kuras vēlāk izmantoja rituālos nolūkos. Arī svētā ala zem Saules piramīdas tika rūpīgi izcirsta un aizpildīta.

Celtniecības materiālu piegādes darbos valdnieki un arhitekti iesaistīja daudzos Teotivakanas iedzīvotājus. Iespējams, ka intensīvāk celtniecības darbi noritēja tajā gada laikā, kad nevarēja veikt zemkopības darbus fermās, kas stiepās no pilsētas lejup līdz ezeram. "Pieņemot, ka ap mūsu ēras 100. gadu Teotivakanā bija 100 tūkstoši iedzīvotāju un pieaudzis pilsētnieks katru gadu 100 dienas piedalījās celtniecības darbos, kopumā ik gadu piramīdu celšanai bija iespējams veltīti desmitiem tūkstošus darba dienu, kuru laikā strādnieki ar groziem pārnēsāja materiālus un veica citus uzdevumus."[2]

Cik daudz laika prasīja Saules svētnīcas celtniecība?[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Tās materiālu tilpums ir vairāk nekā 1 miljons m3, un, aptuveni rēķinot, to varēja pārnest 30 miljonos grozu. Ja katrs strādnieks dienas laikā veica piecus gājienus no akmeņlauztuvēm līdz celtniecības vietai, tad kopumā tam bija nepieciešami 6 miljoni darbadienu un piramīdas celtniecību 6000 strādnieku varēja pabeigt 10 gados."[3]

Pilsētas valdnieki un Saules piramīdas plašā virsotnes laukuma uzcēla templi (vai tempļus) un pārveidoja platformu virs alas ieejas. Šīs īpatnēji veidotās piebūves kļuva par raksturīgu Teotivakanas arhitektūras iezīmi – tikai Saules piramīdā ir redzamas tā dēvētā talud – tablero stila platformu sienas no garām horizontālām plātnēm virs slīpi piegāztām pabūvēm.

Pēc Saules piramīdas pabeigšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākās darbs pie citām pilsētas administratīvā un rituālā centra celtnēm. Teotivakanas tradicionālos varenos valdniekus nomainīja vairāki pārvaldnieki, kuri, iespējams, pārstāvēja dzīvojamo māju kompleksu iemītniekus; šie kompleksi tika apdzīvoti vēl aptuveni 400 līdz 500 gadus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Berlo, J.C. (ed.), Art, Ideology, and the City of Teotihuacan (Washington DC, 1992)
  2. Millon, R., Drewitt, B. & Cowgill, G., Urbanization at Teotihuacan, Mexico: the Teotihuacan Map (Austin, 1973)
  3. Hayden, D., ‘Caves, gods, and myths: world-view and planning in Teotihuacan’, in Mesoamerican Sites and World-Views (Washington DC, 1981), 1-35