Tripšu kārta
Vikipēdijas raksts
| Tripšu kārta | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
||||||||||
|
||||||||||
|
||||||||||
|
||||||||||
Tripši, bārkšspārņi (Thysanoptera) ir ļoti sīki, parast tikai l - 2 mm gari, retumis nedaudz garāki, slaidi kukaiņi ar dūrēja-sūcēja tipa mutes orgāniem. Spārni gari un šauri, reizēm bez dzīslojuma, malās ar matiņiem, kas atgādina bārkstis. Pārtiek no augu sulām, reizēm izsūc sēņu hifas, nedaudzās zoofāgās sugas uzbrūk laputīm, bruņutīm, ērcēm, pat citiem tripšiem. Vairākas sugas ir kultūraugu kaitēkļi. Tumškrāsainus tripšus reizēm var lielā daudzumā novērot ziedos. Sastopami arī sūnās un zemsegā, kur parasti pārziemo kā imago.
[izmainīt šo sadaļu] Pētījumi Latvijā
Pirmās plašākās ziņas par Latvijas tripšu faunu publicējis O.Jons 1934. gadā, uzskaitot 63 sugas. Tikai 1979. gadā iznāca nākošais lielākais darbs par Latvijas tripšiem, proti, S.Pastares pārskats par tripšiem uz dekoratīvajiem lakstaugiem. Tajā aplūkotas 44 sugas. Kopā Latvijā konstatētas 73 sugas.
[izmainīt šo sadaļu] Klasifikācija
Pasaulē ir ap 5000 sugu, kas iedalās 2 apakškārtās:
Tripšu kārta (Thysanoptera)
- apakškārta Terebrantia
- dzimta Adeheterothripidae
- dzimta Aeolothripidae
- dzimta Fauriellidae
- dzimta Heterothripidae
- dzimta Melanthripidae
- dzimta Merothripidae
- dzimta Thripidae
- dzimta Uzelothripidae
- apakškārta Tubulifera
- dzimta Phlaeothripidae
