Spārneņi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Spārneņi
Pterygota (Gegenbaur, 1878)
Spārneņi
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Apakštips Seškāji (Hexapoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase Spārneņi (Pterygota)
Iedalījums

Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis). Pie spārneņiem tiek pieskaitīta lielākā daļa kukaiņu, izņemot bezspārnu zvīņenes un senžokļaiņus. Spārneņi parasti tiek iedalīti divās grupās: senspārņu un jaunspārņu infraklasēs.

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plēvspārņu kārtas kukaiņa metamorfoze no kāpura par kukaini

Kukaiņi bija pirmie dzīvie organismi uz Zemes, kuriem attīstījās spēja lidot. Tas notika pirms apmēram 300 miljoniem gadu[1] un 150 miljonus gadus kukaiņi bija vienīgie, kas valdīja gaisā.[2] Spārnu rašanās un attīstība kukaiņiem bija saistīta ar virkni citu morfoloģisku un fizioloģisku izmaiņu. Tādēļ samērā droši var secināt, ka kukaiņu evolūcijas process, kas noveda pie kukaiņu spējas lidot, uzsākās ar vienu sugu un visi spārnainie kukaiņi ir vienas sugas pēcteči.[1][2]

Spārnu uzbūve un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kukaiņu spārni pēc būtības ir plānas hitīna plātnītes, kas cauraustas ar trahejām. Iespējams, tie attīstījās no sānu plātnītēm (Paranota) uz visiem trijiem toraksa segmentiem. Mūsdienu spārnaino kukaiņu sugām ir saglabājušies tikai divi spārnu pāri, kas izvietoti uz otrā un trešā toraksa segmenta. Trešais spārnu pāris ir sastopams izmirušām sugam, tādām kā Stenodictya.

Spārnu trahejas atzarojas no ekstremitāšu trahejām. Tā, kā spārni radās ķermeņa apvalka dubultošanās rezultātā, tad trahejas atrodas starp šiem diviem slāņiem. Torakss un spārni ir savstarpēji savienoti ar īpašas locītavas palīdzību, kura spārēm tiešā veidā savienojas ar muskuļiem. Daudz biežāk izplatīts veids, kad spārnu vēziens tiek veikts krūšu segmentam izplešoties un saraujoties.

Ontoģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visiem spārneņiem augšanas laikā notiek metamorfoze, jo pēc izšķilšanās no olas tiem nekad nav spārnu. Metamorfoze var notikt divējādi: pakāpeniskas apvalku maiņas rezultātā, no nimfas kļūstot par kukaini (nepilnīgā pārvēršanās), vai arī no kāpura par kukaini ar pilnu pārvēršanos kūniņas stadijā.

Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv vairākas alternatīvas sistemātikas, no kurām biežāk lietotā minēta šajā rakstā. Ir sistemātiķi, kas spāru kārtu (Odonata) un viendienīšu kārtu (Ephemeroptera) neapvieno vienā infraklasē.[1] Turklāt vieni uzskata, ka spāru kārta ir tuvāk radniecīga jaunspārņiem, bet citi, ka viendienīšu kārta.[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spāru kārta (Odonata)
Viendienīšu kārta (Ephemeroptera)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]