Vēnerns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vēnerns
Skulptūra ezera krastā
Skulptūra ezera krastā
Atrodas Karogs: Zviedrija Zviedrija
Koordinātas 58°55′0″N 13°30′0″E / 58.91667, 13.5
Platība 5655 km2
Vidējais dziļums 27 m
Lielākais dziļums 106 m
Tilpums 153 km3
Augstums vjl 44 m
Izteka Jeta
Sateces baseins 46 800 km2
Baseina valstis Zviedrija
Apdz. vietas krastos Kārlstāde, Kristīnehamna,
Līdšēpinga, Mariestāde,
Omola, Sefle, Vēnešborja

Vēnerns (zviedru: Vänern) ir pēc platības lielākais ezers Zviedrijā un trešais lielākais ezers Eiropā.

Ezers radies pēc ledus laikmeta, kad Zemes garozai atbrīvojoties no ledāja svara, notika tās pacelšanās, paceļoti līdzi no jūras atdalītus ūdens baseinus, tai skaitā Vēnernu. Tas izskaidro to, ka Vēnernā dzīvo tādi organismi, kas parasti sastopami jūrā. Ūdens apmaiņas periods ir 9 gadi. Ziemā neaizsalst.

Vēnerna piekraste.

Ezeram izdala divas lielas daļas: rietumu daļu sauc par Dālbušeni (Dalbosjön), bet austrumu — Vermlandšeni (Värmlandsjön). Centrālajā daļā atrodas Jūres arhipelāgs — šeit nodibināts Jūres nacionālais parks. Dienvidaustrumu piekrastē atrodas Kinnekulles pakalni (līdz 270 m virs ezera līmeņa), no kuriem paveras skaists skats uz ezeru.

Vides stāvoklis ezerā ir samērā labs, tomēr vērojams mērens piesārņojums ar barības vielām, kas veicina aļģu savairošanos un ūdens caurspīdīguma pakāpenisku zušanu. Tai pat laikā, uzlabojoties notekūdeņu attīrīšanai ezerā atjaunojas agrākā sugu daudzveidība. 34 sugu zivis — zivju sugām bagātākais ezers Zviedrijā. Ezerā notiek zveja, sporta zveja. Ezerā dzīvo divas saldūdens lašu populācijas — pēcleduslaikmeta relikts, kas no pārējiem — jūras lašiem — nošķirtas jau 9000 gadus. Lielākie laši pārsniedz 20 kg svaru. Diemžēl dabiska lašu atjaunošanās tikpat kā nenotiek.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Vēnerns