Zviedru valoda

Vikipēdijas lapa
Zviedru valoda
svenska 
Izruna: IPA: [ˈsvɛ̂nskâ]
Valodu lieto: Karogs: Zviedrija Zviedrija (9,4 miljoni),
Karogs: Somija Somija (290 000)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV (70 000)
Karogs: Spānija Spānija (40 000)
Karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija (30 000)
Karogs: Kanāda Kanāda (20 000)
Pratēju skaits: ~ 10 miljoni
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ģermāņu
  Ziemeļģermāņu
   Austrumskandināvu
    Zviedru valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (zviedru ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Zviedrija Zviedrija
Karogs: Somija Somija
Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība
Ziemeļu Padome
Regulators: Zviedru valodas asociācija (Språkrådet)
Valodas kodi
ISO 639-1: sv
ISO 639-2: swe
ISO 639-3: swe 
Zviedru valodas izplatības areāls
Zviedru valodas izplatības areāls

Zviedru valodas izplatības areāls

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā, kā arī Somijas otrā valsts valoda. Somijā šajā valodā galvenokārt runā cilvēki, kuri apdzīvo piekrastes zonu un Olandi. 2011. gadā aptuveni 5,39 % Somijas iedzīvotāju runāja zviedru valodā.[1] Zviedru valoda ir arī viena no Eiropas Savienības un Ziemeļu padomes oficiālajām valodām.

Zviedru valoda visvairāk ir radniecīga dāņu valodai, kā arī mazākā mērā norvēģu valodai. Zviedru valoda ir senās skandināvu valodas pēcnācēja. Senajā skandināvu valodā runāja ģermāņi, kuri dzīvoja Skandināvijas teritorijā vikingu ēras laikā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Standarta zviedru valoda attīstījās 19. gadsimtā no dialektiem, kuros runāja centrālajā Zviedrijā, un tika atzīta par valsts oficiālo valodu 20. gadsimta sākumā. Lai gan šīs valodas rakstība ir vispārpieņemta un standartizēta, joprojām eksistē dažādi tās dialekti. Šie dialekti parasti ir ierobežoti nelielos ciematos un tajos runā neliels skaits cilvēku, kuriem ir raksturīga neliela sociālā mobilitāte. Zviedru valodas senā rakstība bija rūnu raksti. Kopš 13. gadsimta rakstības pamatā latīņu alfabēts.

Dialekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar tradicionālo iedalījumu, zviedru valodā izšķir sešus dialektus:

  • ziemeļzviedru dialektu;
  • Somijas zviedru dialektu;
  • Svēlandes (Svealand) zviedru dialektu;
  • Gotlandes zviedru dialektu;
  • Gotalandes (Götaland) zviedru dialektu;
  • dienvidzviedru dialektu.

Vēl mēdz iedalīt arī tikai trīs daļās — standarta zviedru valodā, Somijas zviedru valodā un Olandes zviedru valodā.

Alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedru alfabētā ir 29 burti — 26 klasiskie latīņu alfabēta burti (A, B, C, D, E, F, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, Q, R, S, T, U, V, W, X, Y, Z) un 3 papildu burti (Å, Ä, Ö). Tiek lietoti arī citi burti, kas nav alfabētā, piemēram, dažos aizguvumos, galvenokārt no vācu valodas, ir sastopams tāds burts kā Ü. Reizēm tiek lietoti arī burti À un É.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Population structure» (angliski). Statistics Finland. Skatīts: 2012-11-23.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]