Zviedrija

Zviedrijas Karaliste Konungariket Sverige
Karogs Ģerbonis
Devīze: För Sverige i tiden
Himna: Du gamla, Du fria
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Stokholma 59°21′N 18°4′E
Valsts valodas		Zviedru valoda
Etniskās grupas		81% zviedri 5% somi 14% citi
Valdība		Konstitucionālā monarhija
-	Monarhs	Kārlis XVI Gustavs
-	Premjerministrs	Fredriks Reinfelts
Neatkarība		1523. gada 6. jūnijā no Dānijas
Platība
-	Kopā	449 964 km² (55.)
-	Ūdens (%)	8,7
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. g.	9 354 462 (88.)
-	Blīvums	20,6/km² (192.)
IKP (PPP)		2010. gada aprēķins
-	Kopā	$337,893 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$36 502
Džini koef. (2005)		23 (zems)
HDI (2010)		▲ 0,885 (ļoti augsts) (9.)
Valūta		Zviedrijas krona (SEK)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.se
ISO 3166-1 kods		752 / SWE / SE
Tālsarunu kods		+46
Freedom House brīvības indekss: 1,0 - brīva valsts. ANO tautas attīstības indekss: 0,946 (6.vieta pasaulē 2007.gadā). Reliģija - luterisms.

Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande.

Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāji. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā valsts pilsēta. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme.

Zviedrijā ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāru valdības sistēmu. Zviedrija ir augsti attīstīta viennacionāla valsts. Pēc tautas attīstības indeksa Zviedrija ir septītā labākā valsts pasaulē. Zviedrija Eiropas Savienībā ir kopš 1995. gada 1. janvāra. Tā ir arī OECD dalībvalsts.

Zviedrija kā neatkarīga un apvienota valsts radās viduslaikos. 17. gadsimtā tā ievērojami paplašināja savas teritorijas, izveidojot Zviedrijas impēriju. Lielākā daļa no iekarotajām teritorijām ārpus Skandināvijas pussalas tika zaudētas 18. un 19. gadsimtā. 1809. gadā austrumu daļu, kur mūsdienās atrodas Somija, okupēja Krievijas impērija. Pēdējais karš, kurā zviedri tieši iesaistījās, notika 1814. gadā, kad tā karoja ar Norvēģiju. Kopš tā laika zviedri cenšas ieturēt neitrālu un miermīlīgu nostāju jebkurā karadarbībā.

Vēsture

Cilvēku apmešanās Zviedrijas, tāpat kā pārējo Skandināvijas valstu teritorijā, izplatījās daudz lēnāk un vēlāk, nekā pārējā Rietumeiropas daļā. Tikai 19.-10. gadsimtā p.m.ē. Zviedrijas dienvidos, vēlāk arī vidienē, parādījās pirmās mednieku un zvejnieku apmetnes.

Podniecība, pastāvīga lauksaimniecība līdz ar lielākiem ciematiem vērojami tikai sākot ar 5. gadsimta p.m.ē. otro pusi Zviedrijas dienvidu daļā, pakāpeniski izplatoties arī ziemeļu virzienā.

Plašākā Eiropas kontekstā pazīstamākais Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu vēstures posms ir tā sauktie "vikingu laiki", kas aptvēra 8.-11. gadsimtus.

11. gadsimta vidū Zviedrijā bija izplatījusies kristietība. 12. gadsimtā karalis Ēriks Svētais sāka krusta karus Somijā un līdz 13. gadsimta beigām zviedri pakļāva visu Somiju.

1319. gadā pēc Norvēģijas karaļa Hakona V nāves, viņa trīs gadus vecais dēls Magnuss tika kronēts par Norvēģijas karali un arī ievēlēts par Zviedrijas karali, tādējādi Zviedrija apvienojās personālūnijā ar Norvēģiju. 1397. gada 17. jūnijā Kalmārā par visu trīs Skandināvijas troņu (Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas) karali tika kronēts Dānijas karalienes Margrētes 10 gadu vecais dēls Pomerānijas Ēriks, iesākot Kalmāras ūniju.

16. gadsimta sākumā Zviedijā sākās sacelšanās pret ūniju, kuras priekšgalā 1521. gadā stājās Gustavs Vāsa. Zviedrijai izdevās izcīnīt neatkarību un 1523. gadā Gustavs Vāsa tika kronēts par karali Gustavu I. Gustavs I ieviesa valstī luterticību un pārņēma valsts īpašumā baznīcas mantu.

17. gadsimtā pēc uzvarām vairākos karos pret Dāniju, Krieviju un Poliju-Lietuvu, Zviedrija kļuva par dominējošo valsti Baltijas jūras reģionā. Pēc Polijas-Zviedrijas kara Zviedrija ieguva lielāko daļu Pārdaugavas hercogistes. 1658. gadā pēc Otrā Ziemeļu kara Zviedrija saņēma no Dānijas Skoni, Hallandi, Blēkingi un Būhuslēni. Zviedrijas impērijas noriets sākās pēc sakāves Lielajā Ziemeļu karā. Krievija iekaroja Vidzemi, Igauniju un Ingriju, un saskaņā ar 1721. gada 10. septembrī parakstīto Nīštates miera līgumu zviedri no tām atteicās.

1805. gadā Zviedrija iesaistījās Napoleona karos pret Franciju. 1808. gada februārī Krievija ar Francijas atbalstu iebruka Somijā un ieņēma lielu daļu tās teritorijas. 1809. gada jūnijā Zviedrija noslēdza miera līgumu ar Krieviju, atsakoties no Somijas. Dažus gadus vēlāk zviedriem izdevās uzvarēt Dāniju un saskaņā ar 1814. gada 14. janvārī noslēgto Ķīles miera līgumu iegūt no tās Norvēģiju. Tomēr 1814. gada februārī Norvēģija pasludināja neatkarību un 26. jūlijā Zviedrijas armija šķērsoja Norvēģijas robežu, piespiežot norvēģus atkāpties. 14. augustā tika noslēgts miera līgums, saskaņā ar kuru Norvēģija tika apvienota personālūnijā ar Zviedriju.

19. gadsimtā Zviedrijā ievērojami pieauga iedzīvotāju skaits. No 1850. līdz 1914. gadam labākas dzīves meklējumos apmēram viens miljons zviedru izceļoja uz ASV, no kuriem, iespējams, piektdaļa vēlāk atgriezās dzimtenē.

1865. gadā Zviedrijas kārtu pārstāvju sapulci- Riksdagu nomainīja divpalātu tautas pārstāvju Riksdags. 1889. gadā tika nodibināta Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, kura vēlāk kļuva par ietekmīgāko politisko partiju valstī. 1907. gadā tika ieviestas vispārējās balsstiesības vīriešiem no 25 gadu vecuma. 1921. tika piešķirtas balsstiesības sievietēm.

Pirmā un Otrā pasaules kara laikā Zviedrija bija neitrāla, tomēr Otrā pasaules kara laikā tā atradās Vācijas ekonomiskā ietekmē. Pēc Otrā pasaules kara Zviedrija uzņēma vairākus desmitus tūkstošu bēgļu no Baltijas valstīm, tomēr 1946. gadā pakļāvās Padomju Savienības spiedienam un izdeva PSRS 146 latviešu, igauņi un lietuviešu karavīrus, kuri bija dienējuši Vācijas militārajās vienībās.

No 1936. līdz 1976. gadam Zviedrijā pie varas bija Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija. Šajā laikā Zviedrijā tika īstenotas sociālas reformas un nodokļu veidā nodrošināta ienākumu pārdale, kas radīja situāciju, ka valstī nav lielu atšķirību iedzīvotāju ienākumos. 1995. gada 1. janvārī Zviedrija iestājās Eiropas Savienībā.

Ģeogrāfija

Zviedrija ir valsts Ziemeļeiropā, precīzāk, Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Zviedrijas platība ir 449 964 km², tādēļ pēc platības Zviedrija ir piektā lielākā valsts Eiropā. Rietumos Zviedrija robežojas ar Novērģiju (robežas garums 614 km), ziemeļaustrumos ar Somiju (614 km), bet austrumos un dienvidos to apskalo Baltijas jūra un Botnijas līcis. Zviedriju no Dānijas dienvidos šķir Skageraks, Kategats un Ēresunds.

Klimats

Neskatoties uz to, ka Zviedrija atrodas ziemeļos, tajā valda mērēnās joslas klimats, galvenokārt, pateicoties Golfa straumei. Klimatu ietekmē arī Atlantijas okeāna tuvums.

Administratīvais iedalījums

• Līdz 1634. gadam — zemes un provinces (landsdelar un landskap).
• Pēc 1634. gada — lēnes (län).

Politika

Valdība

• Ārlietu ministrs — Karls Bilts
• ES lietu ministre — Birgita Ulsone
• Finanšu ministrs — Andrešs Borgs
• Aizsardzības ministre — Lēna Bjerklunda
• Industrijas ministrs — Tomass Ustrozs
• Tirdzniecības ministre — Eva Bjerlinga
• Migrācijas ministrs — Tobiass Bilstrēms

Demogrāfija

Valoda

Zviedru valoda ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā un Somijā (līdzās somu valodai).

Pilsētas

Lielākās pilsētas ir Stokholma, Gēteborga un Malme.

Vieta	Pilsēta	Lēne	Iedz.	Vieta	Pilsēta	Lēne	Iedz.	Stokholma
1	Stokholma	Stokholmas lēne	851 155	11	Lunda	Skones lēne	76 188
2	Gēteborga	Vesterjētlandes lēne	515 129	12	Ūmeo	Vesterbotenas lēne	75 645
3	Malme	Skones lēne	293 909	13	Jēvle	Jēvleborjas lēne	68 700
4	Upsāla	Upsālas lēne	150 983	14	Vekše	Krūnuberjas lēne	65 000
5	Vesterosa	Vestmanlandes lēne	135 936	15	Burosa	Vesterjētlandes lēne	63 441
6	Erebrū	Erebrū lēne	107 038	16	Sēdertelje	Stokholmas lēne	60 279
7	Linšēpinga	Esterjētlandes lēne	97 428	17	Eskilstūna	Sēdermanlandes lēne	60 185
8	Helsingborja	Skones lēne	95 444	18	Tēbi	Stokholmas lēne	58 593
9	Jenšēpinga	Jenšēpingas lēne	84 423	19	Kārlstade	Vermlandes lēne	58 544
10	Noršēpinga	Esterjētlandes lēne	83 561	20	Halmstade	Hallandes lēne	55 688

Tautsaimniecība

Zviedrija pazīstama ar saviem liberālajiem sabiedriskajiem uzskatiem un sociāldemokrātu labklājības valsts modeli. Pazīstamākie šīs valsts zīmoli ir IKEA, Volvo, Ericsson, Absolut Vodka.

Sports

Zviedrijā vispopulārākie sporta veidi ir futbols un hokejs. Sievietēm augstā cieņā ir zirgu sports. Bez šiem sporta veidiem populāri ir arī golfs, vieglatlētika, handbols un florbols.

Zviedrija diezgan bieži Pasaules hokeja čempionātos izcīna medaļas. 2006. gada Pasaules hokeja čempionātā Zviedrija izcīnija zelta medaļas, bet 2009. un 2010. gada Pasaules hokeja čempionātā Zviedrija izcīnīja bronzas medaļas.

Skatīt arī

• Ziemeļvalstis
• Vietas Zviedrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
• Zviedrijas monarhu uzskaitījums
• Zviedrijas premjerministru uzskaitījums