Zviedrija
| Konungariket Sverige
Zviedrijas Karaliste
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: För Sverige i tiden | ||||||
| Himna: Du gamla, Du fria |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Stokholma |
|||||
| Valsts valodas | nav (faktiski zviedru valoda) | |||||
| Etniskās grupas | 81% zviedri 5% somi 14% citi |
|||||
| Valdība | Konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Monarhs | Kārlis XVI Gustavs | ||||
| - | Premjerministrs | Fredriks Reinfelts | ||||
| Neatkarība | 1523.gada 6.jūnijā no Dānijas | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 449 964 km² (55.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 8,7 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2009. g. | 9 354 462[1] (88.) | ||||
| - | Blīvums | 20,6/km² (192.) | ||||
| IKP (PPP) | 2010. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $337,893 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $36 502[2] | ||||
| Džini koef. (2005) | 23 (zems) | |||||
| HDI (2010) | ▲ 0,885 (ļoti augsts) (9.) | |||||
| Valūta | Zviedrijas krona (SEK) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .se | |||||
| ISO 3166-1 kods | 752 / SWE / SE | |||||
| Tālsarunu kods | +46 | |||||
| Freedom House brīvības indekss: 1,0 - brīva valsts. ANO tautas attīstības indekss: 0,946 (6.vieta pasaulē 2007.gadā). Reliģija - luterisms. | ||||||
Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande.
Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādēļ tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāji. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ.[3] Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā valsts pilsēta. Nākošās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme.
Zviedrijā ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāru valdības sistēmu. Zviedrija ir augsti attīstīta viennacionāla valsts. Pēc tautas attīstības indeksa Zviedrija ir septītā labākā valsts pasaulē. Zviedrija Eiropas Savienībā ir kopš 1995. gada 1. janvāra. Tā ir arī OECD dalībvalsts.
Zviedrija kā neatkarīga un apvienota valsts radās viduslaikos. 17. gadsimtā tā ievērojami paplašināja savas teritorijas, izveidojot Zviedrijas impēriju. Lielākā daļa no iekarotajām teritorijām ārpus Skandināvijas pussalas tika zaudētas 18. un 19. gadsimtā. 1809. gadā austrumu daļu, kur mūsdienās atrodas Somija, okupēja Krievijas impērija. Pēdējais karš, kurā zviedri tieši iesaistījās, notika 1814. gadā, kad tā karoja ar Norvēģiju. Kopš tā laika zviedri cenšas ieturēt neitrālu un miermīlīgu nostāju jebkurā karadarbībā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Cilvēku apmetnes Zviedrijas, tāpat kā pārējo Skandināvijas valstu teritorijā, izplatījās daudz lēnāk un vēlāk, nekā pārējā Rietumeiropas daļā. Tikai 10.-19. gadsimtā p.m.ē. Zviedrijas dienvidos, vēlāk arī vidienē, parādījās pirmās mednieku un zvejnieku apmetnes.
Podniecība, pastāvīga lauksaimniecība līdz ar lielākiem ciematiem vērojami tikai sākot ar 5. gadsimta p.m.ē. otro pusi Zviedrijas dienvidu daļā, pakāpeniski izplatoties arī ziemeļu virzienā.
Plašākā Eiropas kontekstā pazīstamākais Zviedrijas un citu Ziemeļvalstu vēstures posms ir tā sauktie "vikingu laiki", kas aptvēra 8.-11. gadsimtus.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Zviedrija ir valsts Ziemeļeiropā, precīzāk, Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Zviedrijas platība ir 449 964 km², tādēļ pēc platības Zviedrija ir piektā lielākā valsts Eiropā. Rietumos Zviedrija robežojas ar Novērģiju (robežas garums 614 km), ziemeļaustrumos ar Somiju (614 km), bet austrumos un dienvidos to apskalo Baltijas jūra un Botnijas līcis. Zviedriju no Dānijas dienvidos šķir Skageraks, Kategats un Ēresunds.
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Neskatoties uz to, ka Zviedrija atrodas ziemeļos, tajā valda mērēnās joslas klimats, galvenokārt, pateicoties Golfa straumei. Klimatu ietekmē arī Atlantijas okeāna tuvums.
[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums
- Līdz 1634. gadam — zemes un provinces (landsdelar un landskap).
- Pēc 1634. gada — lēņi (län).
[izmainīt šo sadaļu] Politika
[izmainīt šo sadaļu] Valdība
- Ārlietu ministrs — Karls Bilts
- ES lietu ministre — Birgita Ulsone
- Finanšu ministrs — Andrešs Borgs
- Aizsardzības ministre — Lēna Bjerklunda
- Industrijas ministrs — Tomass Ustrozs
- Tirdzniecības ministre — Eva Bjerlinga
- Migrācijas ministrs — Tobiass Bilstrēms
[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija
[izmainīt šo sadaļu] Valoda
Zviedru valoda ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā un Somijā (līdzās somu valodai).
[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas
Lielākās pilsētas ir Stokholma, Gēteborga un Malme.
| Vieta | Pilsēta | Lēne | Iedz. | Vieta | Pilsēta | Lēne | Iedz. | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Stokholma | Stokholmas lēne | 851 155 | 11 | Lunda | Skones lēne | 76 188 | |
| 2 | Gēteborga | Vesterjētlandes lēne | 515 129 | 12 | Ūmeo | Vesterbotenas lēne | 75 645 | |
| 3 | Malme | Skones lēne | 293 909 | 13 | Jēvle | Jēvleborjas lēne | 68 700 | |
| 4 | Upsāla | Upsālas lēne | 150 983 | 14 | Vekše | Krūnuberjas lēne | 65 000 | |
| 5 | Vesterosa | Vestmanlandes lēne | 135 936 | 15 | Burosa | Vesterjētlandes lēne | 63 441 | |
| 6 | Erebrū | Erebrū lēne | 107 038 | 16 | Sēdertelje | Stokholmas lēne | 60 279 | |
| 7 | Linšēpinga | Esterjētlandes lēne | 97 428 | 17 | Eskilstūna | Sēdermanlandes lēne | 60 185 | |
| 8 | Helsingborja | Skones lēne | 95 444 | 18 | Tēbi | Stokholmas lēne | 58 593 | |
| 9 | Jenšēpinga | Jenšēpingas lēne | 84 423 | 19 | Kārlstade | Vermlandes lēne | 58 544 | |
| 10 | Noršēpinga | Esterjētlandes lēne | 83 561 | 20 | Halmstade | Hallandes lēne | 55 688 |
[izmainīt šo sadaļu] Tautsaimniecība
Zviedrija pazīstama ar saviem liberālajiem sabiedriskajiem uzskatiem un sociāldemokrātu labklājības valsts modeli. Pazīstamākie šīs valsts zīmoli ir IKEA, Volvo, Ericsson, Absolut Vodka.
[izmainīt šo sadaļu] Sports
Zviedrijā vispopulārākie sporta veidi ir futbols un hokejs. Sievietēm augstā cieņā ir zirgu sports. Bez šiem sporta veidiem populāri ir arī golfs, vieglatlētika, handbols un florbols.
Zviedrija diezgan bieži Pasaules hokeja čempionātos izcīna medaļas. 2006. gada Pasaules hokeja čempionātā Zviedrija izcīnija zelta medaļas, bet 2009. un 2010. gada Pasaules hokeja čempionātā Zviedrija izcīnīja bronzas medaļas.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
- Vietas Zviedrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Zviedrijas monarhu uzskaitījums
- Zviedrijas premjerministru uzskaitījums
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces un piezīmes
- ↑ Befolkningsstatistik. Statistiska centralbyrån. Atjaunināts: 2010-05-18.
- ↑ 2,0 2,1 (angliski) Sweden. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2010-04-21.
- ↑ Statistics Sweden. Yearbook of Housing and Building Statistics 2007. Statistics Sweden, Energy, Rents and Real Estate Statistics Unit, 2007. ISBN 978-91-618-1361-2. Available online in PDF format
|
||||||||||||||
|
|||||
