Valsts himna
Vikipēdijas raksts
Valsts himna ir patriotiska muzikāla kompozīcija, ko valsts vadība atzīst par valsts oficiālo nacionālo dziesmu. Tā līdz ar karogu un ģerboni ir galvenie nacionālas valsts simboli.
Deviņpadsmitajā un divdesmitajā gadsimtā, veidojoties nacionālajām valstīm, vairums no tām pieņēma valsts himnu.
Himnas lieto dažādās situācijās, valsts svētkos, svinībās, īpaša saistība tām ir ar sportu - starptautiskās sacensībās, un olimpiskajās spēlēs tradicionāli atskaņo uzvarējušās valsts himnu.
[izmainīt šo sadaļu] Himnas vēsturiskie fakti
Vārds himna cēlies no sengieķu humnos, latīņu hymnus, vecfranču ymne, angļu ymne, imne. Tās nozīme tiek tulkota "dziesma kā slavinājums vai pateicība Dievam". Piemēram Senajā Grieķijā - orfiķu himnas vai baznīcās dziedātie psalmi (slavinājumi), arī citu reliģisko kustību - husītu dziesmas 15.gadsimtā vai 16.gadsimtā luterismā dziesma "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils" ir himnas.
[izmainīt šo sadaļu] Valstu himnas
Par vecāko Eiropas valsts himnu tiek atzīta Nīderlandes valsts himna "Het Wilhemus" saukta arī par Vilhelma dziesmu, uzrakstīta ap 1568. - 1572. gadu. Jau kopš 16.gadsimta šo dziesmu dziedāja dažādos pasākumos, bet par oficiālo Nīderlandes valsts himnu tā kļuva 1932. gadā. "Vilhelma dziesmu" mēdz dēvēt arī par vecāko himnu pasaulē.
Kaut Japānas himnas vārdi tika sarakstīti jau 9.gadsimtā, tomēr mūziku šiem vārdiem mūziķis Hajasi Hiromori pievienoja 1880. gadā, bet par Japānas oficiālo valsts himnu tā tika apstiprināta tikai 1999.gadā. Angļu nacionālā himna "God Save the King" vai "God Save uhe Queen" - "Dievs, sargi Karali" - šī frāze ir vecāka nekā pati dziesma, pazīstama saistībā ar Anglijas floti jau kopš 1545. gada. Tās melodiju sacerēja 1744.gadā, kā himna tā tika izpildīta 1745. gadā.
Franču himnas "Marseljēza" teksts un melodija tika radītas Franču revolūcijas laikā 1972. gadā, tās autors Klods Jozefs Ružē de Lisls. Par Francijas valsts himnu tā kļuva 19.gadsimta 70.gados.
Vācijā 19.gadsimta beigās par valsts himnu kļuva dziesma "Deutschland, Deutschland ūber alles", kuru Haidns, kā Austrijas impērijas slavinājumu bija sacerējis jau 1797. gadā. Teksts tika pierakstīts klāt jau 1848. gadā un līdz ar nacionālisma pastiprināšanos Vācijā kļuva par patriotisku dziesmu vācu tautai.
|
|
Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Dzeja | |
|---|---|
| Tradicionālās formas | |
| Elēģija | Romance | Idille | Oda | Himna | Epigramma | |
| Stingrās strofiskās formas | |
| Sonets | Rondo | Rondele | Trioleta | Glosa | Haiku | |
