Vēnerns

Vēnerns
	Skulptūra ezera krastā
Atrodas	Zviedrija
Koordinātas	58°55′N 13°30′E / 58.917°N 13.500°EKoordinātas: 58°55′N 13°30′E / 58.917°N 13.500°E
Platība	5655 km2
Vidējais dziļums	27 m
Lielākais dziļums	106 m
Tilpums	153 km3
Augstums v.j.l.	44 m
Izteka	Jeta
Sateces baseins	46 800 km2
Baseina valstis	Zviedrija
Apdz. vietas krastos	Kārlstade, Kristīnehamna,; Līdšēpinga, Mariestāde,; Omola, Sefle, Vēnešborja
	Vēnerns
	Vēnerns Vikikrātuvē

Vēnerns (zviedru: Vänern) ir pēc platības lielākais ezers Zviedrijā un trešais lielākais ezers Eiropā.

Pārskats

Ezers radies pēc ledus laikmeta, kad Zemes garozai atbrīvojoties no ledāja svara, notika tās pacelšanās, paceļoti līdzi no jūras atdalītus ūdens baseinus, tai skaitā Vēnernu. Tas izskaidro to, ka Vēnernā dzīvo tādi organismi, kas parasti sastopami jūrā. Ūdens apmaiņas periods ir 9 gadi. Ziemā neaizsalst.

Ezeram izdala divas lielas daļas: rietumu daļu sauc par Dālbušeni (Dalbosjön), bet austrumu — Vermlandšeni (Värmlandsjön). Centrālajā daļā atrodas Jūres arhipelāgs — šeit nodibināts Jūres nacionālais parks. Dienvidaustrumu piekrastē atrodas Kinnekulles pakalni (līdz 270 m virs ezera līmeņa), no kuriem paveras skaists skats uz ezeru.

Vides stāvoklis ezerā ir samērā labs, tomēr vērojams mērens piesārņojums ar barības vielām, kas veicina aļģu savairošanos un ūdens caurspīdīguma pakāpenisku zušanu. Tai pat laikā, uzlabojoties notekūdeņu attīrīšanai ezerā atjaunojas agrākā sugu daudzveidība. 34 sugu zivis — zivju sugām bagātākais ezers Zviedrijā. Ezerā notiek zveja, sporta zveja. Ezerā dzīvo divas saldūdens lašu populācijas — pēcleduslaikmeta relikts, kas no pārējiem — jūras lašiem — nošķirtas jau 9000 gadus. Lielākie laši pārsniedz 20 kg svaru. Diemžēl dabiska lašu atjaunošanās tikpat kā nenotiek.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vēnerns.
Vēnerna ezera mājaslapa Arhivēts 2007. gada 11. martā, Wayback Machine vietnē.
Ceļvedis pa Vēnernu

Skatīt arī