Vilhelms Littens

Vilhelms Littens.

Vilhelms Littens (1880–1932) bija Vācijas diplomāts, orientālists, rakstnieks un tulkotājs. No 1920. līdz 1924. gadam viņš bija Vācijas konsuls Liepājā un Liepājas ložas "Enkurs" vadītājs (1921–1924). Latviešu valodas pašmācības grāmatas autors.

Dzīvesgājums

Dzimis 1880. gada 5. augustā Pēterburgā. Mācījās Pforcheimas, Neištates un Šteglicas ģimnāzijās Vācijā. No 1899. līdz 1902. gadam studēja jurisprudenci, mūsdienu valodas, turku, persiešu un arābu valodu Berlīnes Universitātes Austrumu valodu seminārā (Seminar für Orientalische Sprachen).

1902. gadā Littens sāka strādāt par tulku Vācijas vēstniecībā Teherānā un vāca materiālus par Persijas kultūru un ekonomiku. Pēc Persijas sadalīšanas krievu un britu ietekmes zonās (1907. gada Pēterburgas līgums) 1909. gadā Littens īsu brīdi darbojās Vācijas Konstantinopoles vēstniecībā. 1913. gadā Teherānā apprecējās ar Tilli Struku. 1914. gada aprīlī Littenu iecēla par Vācijas konsulu Tebrizā, bet pēc Pirmā pasaules kata sākuma viņš bija spiests 1915. gada janvārī pamest Krievijas interešu zonā esošo Tebrizu un atgriezties Vācijas vēstniecībā Teherānā.

1915. gada decembrī viņu norīkoja darbā Vācijas vēstniecībā Bagdādē, kur viņš 1916. gadā īsu laiku bija bija ģenerālfeldmaršala Kolmāra fon der Golca štāba rezerves virsnieks un uzrakstīja iekšējo ziņojumu par armēņu genocīdu Osmaņu impērijā. 1916. gada martā Littenu nosūtīja uz Rietumu fronti, kur viņš piedalījās kaujās pie Verdenas un Sommas. 1916. gada 27. jūlijā viņu ievainoja un sagūstīja. Pēc gūstekņu apmaiņas 1916. gada decembrī viņš nokļuva Šveicē un no 1918. gada jūlija strādāja Ārlietu ministrijas IA (politikas) nodaļā Berlīnē. Pēc Novembra revolūcijas viņš turpināja darboties Ārlietu ministrijas informācijas dienestā. 1920. gada novembrī viņu iecēla par Liepājas konsulāta vadītāju. Latvijā viņš dzīvoja no 1921. gada 1. janvāra līdz konsulāta likvidēšanai 1924. gada oktobrī. Izdeva latviešu valodas mācību grāmatu. 1925./1927. gadā viņš bija pasniedzējs Berlīnes Universitātes Austrumu seminārā, 1928. gada jūlijā kļuva par Vācijas konsulu Irākā. Miris 1932. gada 28. janvārī Bagdādē.

Darbi

• Die neue persische Verfassung. Übersicht über die bisherige gesetzgeberische Arbeit des persischen Parlaments. In: Beiträge zur Kenntnis des Orients: Jahrbuch der Münchener Orientalischen Gesellschaft. 6 (1908), S. 1–51;
• Einführung in die persische Diplomatensprache. Reimer, Berlin 1919.
• Persisch. Eine verkürzte Methode, Toussaint-Langenscheidt. Langenscheidt, Berlin 1919.
• Persien von der „pénétration pacifique“ zum „Protektorat“. Urkunden und Tatsachen zur Geschichte der europäischen „pénétration pacifique“ in Persien 1860–1919. W. de Gruyter, Berlin 1920.
• Wer hat die persische Neutralität verletzt? 14 Punkte zur Frage der persischen Neutralität und zur persischen schwarzen Liste; nebst 320 wortgetreuen amtlichen diplomatischen Schriftsätzen zur Aufklärung über die Kriegsführung an der östlichen Front. Ver. wiss. Verl, Berlin & Leipzig 1920.
• Lettisch. Eine verkürzte Methode Toussaint-Langenscheidt. Langenscheidtsche Verlagsbuchhandlung, Berlin-Schöneberg 1924.
• Persische Flitterwochen. Mit 64 Abbildungen, 5 Schrifttafeln und 6 Kartenskizzen. Georg Stilke, Berlin 1925.
• Was bedeutet Chäjjam? Warum hat Omar Chäjjam, der Verfasser der berühmten persischen Vierzeiler, gerade diesen Dichternamen gewählt? De Gruyter, Berlin & Leipzig 1930.