Pāriet uz saturu

Zvejnieki (kapulauks)

Vikipēdijas lapa
Skandināvijas mednieku-vācēju kultūras (ap 5000. gadu p.m.ē.) sievietes rekonstrukcija Trelleborgas muzejā.

Zvejnieki ir vidējā un jaunākā akmens laikmeta (mezolīta un neolīta) apmetne ar kapulauku. Tā pieder pie vissenākajām šobrīd zināmajām cilvēka apmešanās vietām ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī visā Ziemeļeiropā.[1]

Atrašanās vieta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvejnieku apmetnes I un II atrodas Vecates pagastā Vidzemes ziemeļos pie Rūjas upes ietekas Burtnieka ezerā un Riņņu kalniņā pie Salacas iztekas. Tās nosauktas tuvāk esošo māju "Zvejnieki" vārdā un atrodas viena no lielāko Latvijas ezeru — Burtnieka krastā.

Arheoloģiskie izrakumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmos izrakumus Riņņu kalniņā jau 1870. gados veica vietējais muižnieks Jakobs Kārlis Georgs fon Zīverss, kas par atrastajiem kaula un krama darbarīkiem informēja arī citu valstu arheologus. Profesionāli arheoloģiskie izrakumi Zvejnieku apmetnēs un kapulaukā sākti 1960. gadu beigās Franča Zagorska (1929—1986) vadībā. Kapulaukā izpētīti 315 apbedījumi, kas izdarīti 3000 gadu ilgā periodā (ap 8.—5. gadu tūkstotis pirms m.ē.). Tas ir visplašākais no pašreiz zināmajiem vidējā un jaunākā akmens laikmeta kapulaukiem Ziemeļeiropā.

Atrasti mezolītam raksturīgi krama rīki, akmens cirvji, raga kapļi, kalti, kaula šķēpu un bultu uzgaļi, harpūnas, dunči, dzīvnieku zobu piekariņi, kas ļauj tās iedzīvotājus pieskaitīt Kundas kultūrai.

Rūjas vecupes krastā tika atklāta arī daudz jaunāka neolīta apmetne (4.—2. gadu tūkstotis p.m.ē.), kur atrasti ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai raksturīgi darbarīki un no māla darinātas cilvēku figūriņas.

Ģenētiskā izpēte

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zvejnieku apmetnes (Zv) iedzīvotāju piederība Skandināvijas mednieku-vācēju genotipam, kas izveidojās Rietumu un Austrumu mednieku-vācēju sajaukšanās rezultātā.

Izpētot Zvejnieku kapulaukos atrasto trīs mezolīta un trīs neolīta laikmetā dzīvojušo indivīdu genomu, noskaidrojās to piederība Skandināvijas mednieku-vācēju genotipam, pie kam ar lielāku līdzību Rietumu mednieku-vācēju genotipam nekā Austrumu mednieku-vācēju genotipam. HERC2 gēna polimorfisms (rs12913832) mezolīta perioda iedzīvotāju genomā liecina par zilu acu krāsu, bet SLC24A5 un SLC45A2 gēnu polimorfismi (rs1426654 un rs16891982) liecina par gaišu ādas krāsu.[2]

  1. «Zvejnieku akmens laikmeta kapalauks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 25. februārī. Skatīts: 2008. gada 20. augustā.
  2. E. R. Jones, G. Zarina et al. The Neolithic Transition in the Baltic Was Not Driven by Admixture with Early European Farmers Curr Biol. 2017 Feb 20; 27(4): 576–582
  • Zagorska I. Zvejas un medību rīki akmens laikmeta apmetnē un kapulaukā Zvejniekos // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1970. — Nr. 12. — 51.—64. lpp.
  • Sloka J. Akmens laikmetā zvejotās zivis Zvejnieku II apmetnē (8.—6. g.t. p.m.ē.) // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. — 1985. — Nr. 7. — 110.—116. lpp.
  • Zagorskis F. Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks. Rīga, 1987. — 132 lpp.
  • Gerhards G. Zvejnieku kapulaukā apbedīto iedzīvotāju ķermeņa garums un tā izmantošanas iespējas kapulauka iekšējās struktūras pētniecībā // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1996. — Nr. 2. — 5.—18. lpp.
  • Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. Rīga, 1997. — 223 lpp.
  • Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. Rīga, 2001. — 463 lpp.
  • Eberhards G., Kalniņa L., Zagorska I. Senais Burtnieku ezers un akmens laikmeta apdzīvotās vietas // Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 2003. — 21. laid. — 27.—40. lpp.
  • Davida E., Zagorska I. Zvejnieku mezolīta apmetne un kapulauks Eiropas kontekstā: kaula un raga industrijas tehniskās izpētes pirmie rezultāti // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 2004. — Nr. 2. — 5.—26. lpp.
  • Zagorska Ilga. Zvejnieku senvietu kompleksa arheoloģiskās izpētes vēsture // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2005. — Nr. 2. — 5.-30. lpp.
  • H. Duday et al.: L’Anthropologie “de terrain”: reconnaissanceet interprétation des gestes funéraires. In: E. Crubézy et al. (Hrsg.): Anthropologie et Archéologie : Dialogue sur les ensembles funéraires 1990 Bull. et Mém. de la Soc.D’Anthrop. de Paris. n. s., t. 2, no 3-4, pp:29-50. (franciski)
  • L. Nilsson Stutz: Embodied Rituals and Ritualized Bodied. Tracing ritual practices in late Mesolithic burials In: Acta Archaeologica Lundensia, series in 8º, no 46. Lund: 2003 (angliski)
  • Zagorska, I. 2006. The history of research on the Zvejnieki site. In: L. Larsson & I. Zagorska (Hrsg.): Back to the Origin. New research in the Mesolithic-Neolithic Zvejnieki cemetery and environment, Northern Latvia. Acta Archaeologica Lundensia, Series in 8°, No. 52, pp: 5-24. Lund: Almqvist & Wiksell International. 2006 (angliski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]